Heh. Redz, kā. Cilvēks ir centies un patentējis, rupji runājot, loterijas ar īsziņu starpniecību.
Software patentu bezjēdzību var raksturot viens moments. Paņemam un no blokshēmas vienu bloku izvācam, vai arīdzan veicam citas līdzīgas darbības. Un mums ir nepatentēts risinājums.
Faktiski tas ir daiļš veids, kā puļķēt potenciālos klientus. Ejam un sakām — „Mēs esam vienīgie, kas to drīkst!” Un uzķeras, kas ir interesanti. Pie kam, ja nemaldos, šādi patenti Eiropas savienībā pagaidām nedarbojas.
Un tad šis cilvēciņš ar savu patentu pilno mapi staigā pa uzņēmumiem un bakstot ar pirksu klaigā, ka, redz, esmu patentējis, esmu zīlonis starp skudriņām, viņi visi man maksās, jūs man maksāsiet, ja nu to taisīs kāds cits. U.t.t.
Smieklīgi, odnako. Un arīdzan mazlkuet bēdīgi.
Varētu patentēt arīdzan datubāzē esošu datu apstrādi, pievienošanu, dzēšanu un labošanu, izmantojot weblapu. Ar daiļu blokshēmu, kura sastāv no trim lielām daļām — lietotāja, interfeisa un servera ;)