News report from Iraq. Labs ;)

Vakar no diviem ļaunumiem (skatīties Fahrenheit 9/11 DVD vai iet uz I, Robot Jelgavas Kino–19), tika izvēlēts tas mazākais (un vēlāk vakarā tika izvēlēts arī otrs, bet neba par iet runa). Un tā nu nokļuvu pazīstamajā mazajā smacīgajā zālītē ar atbaidošo skaņu un vecu aparatūru. Bet es gribēju par filmu…

– Can a robot take a blank canvas and paint a masterpiece? Can it write a poem that stirs the heart?

– Can YOU do any of those things?

Kopš agrām dienām vārds zinātniskā fantastika man pirmām kārtām rada divas asociācijas — Ivana Jefremova Andromedas miglājs un Aizeka Azimova stāsti un romāni.

Filma viennozīmīgi ir graujoša. Vils Smits šoreiz ir nospīdējis ne tikai ar savu izsitēja lomu. Specefekti atkal (ir pagājuši pieci gadi!! kopš pirmā Matrixa) ir kļuvuši labāki. Robotu kautiņi vien ko vērti…

Protams, ka mana mīļotā sieviete izlēma laupīt ticamības momentu pašā filmas sākumā :) Sak, ja jau tas ir 2035. gads, tad celt visas tās inženiertechniskās būves būtu jāsāk jau tagad. Tad vēl ideja par manual override uz megaātrgaitas trases, kur viss notiek automātiski likās maksimāli lieka…

Robots jau no pirmajām parādīšanās minūtēm tiek pozicionēts kā domājoša un, kas pats galvenais, just spējīga būtne. Viņiem tas izdodas. Vēl tikai pietrūka britu akcents. Labi, pēdējais teikums bija tāpēc, lai paņirgātos vismaz par kaut ko :)

Visā visumā tagad tā vēsi pārdomājot filmu, rodas kaut kāda minimāla sajūta, ka šis tas tur bija vairāk vai mazāk klišejisks. Bet nu tik ļoti minimāli, ka grūti pat

Būtiski ir tas, ka beigu beigās robotu rīcības motivācija ir saprotama un loģiska. Tiesa, šī laikam ir viena no retajām (ja ne pat vienīgā…) filmām, kurai es nekādi nespēju iedomāties turpinājumu. Un neesmu pārliecināts, ka tāds ir nepieciešams…

Liela daļa cilvēku saka, ka nav labi iet uz filmu un jau iepriekš noskaņoties uz labu vai sliktu garastāvokli pēc tās. Es gāju skatīties uz specefektiem. Iznācu pārsteigts par to, ka Azimova domas nebūt netika sadragātas un samīdītas. Pasaulē, kuras pamats ir Azmiova stāsti, tiek ielikts visus robotus nīstošais Smits (starp citu, šī naida motivācija filmā iznākusi tāda pavāja…), ar kuru tad nu arī manipulē vecais (beigtais:) zinātnieks.

P.S. USR, jeb US Robotics ir reāli pastāvējusi kompānija, kuras galvenais produkts bija modēmi. Un makten labi modēmi :) Pie kam, nosaukums šai kompānijai (reālajai) ir ņemts kā reizi no Azimova izdomātā nosaukuma U.S. Robots and Mechanical Men.

P.P.S. Tiek uzskatīts, ka Azimovs arī ir tas, kurš vispār izdomājis terminu robotics.

Pieci ar pus lācīši no pieciem. Pusīte par nesamaitāto Azimovu.