Tā kā pēdējā laikā ir aktualizējusies nepieciešamība, programmējot izmantot UTF-8, tad rodas problēma. Mans mīļākais redaktors HomeSite diemžēl neļauj iekš rakstīt iekš Unicode. Saglabāt un ielādēt attiecīgos failus - lūdzu, bet rakstīt ne un ne.

Līdz ar ko, ir radusies nepieciešamība pēc kāda cita redaktora ar gana specifiskām iespējām.

• Pilns Unicode (UTF-8) atbalsts;


• Function insight (PHP un vēlams arī JavaScript funkcijaam).


• Maksimāli plaši (pār)definējami hotkeys un shortcuts (ātrās piekļuves taustiņi) teju vai jebkurai iedomājamajai funkcijai, ieskaitot teksta redaktoru.


• Simpātisks vai/un labojams color coding. Atsevišķs dažādām sintaksēm (PHP, CSS, HTML, JavaScript, ...). Lai korekti attēlo to krāsojumu pat tad, kad vairākas valodas tiek jauktas vienā dokumentā (HomeSite to dara ideāli).


• Redaktors nedrīkst būt rakstīts iekš JAVA vai .NET. Pieredze rāda, ka tie visi ir nemērīgas bremzes, līdz ar ko nerada atsaucīgas darba vides iespaidu.

Arī pašiem mazākajiem TĀ nav sveša padarīšana. (fotoshops, manuprāt)

Subj. Coupling pirmās divas sezonas uz DVD.

Šodiena ir varena ar to, ka tika nopirkts 'lētā gala' DVD pleijeris - Xoro HSD-304. 58 Ls par tādu mantu (jaunu, 2 gadu garantija) ir ļ. laba cena. Nu, redzēs.

Patiesībā, aizdomīgi daudz labumu par tādu cenu...

Interesants rakstiņš par to, ka Microsoft plāno izveidot savu meklētāju (MSN tiek balstīts uz citu kompānoju meklēšanas risinājumiem) un atstāt aiz sevis Google. Nekā konkrēta, bet interesanti.

Ar šo dziesmu es iepazinos RBS-TV laikos (bija tāds mūzikas kanāls iekš .lv). Skaņa un vārdi.

Šeit Jūs atradīsiet HTML versiju rakstam 'Mūžu brīvības neredzēt', kurš publicēts avīzes Telegraf šodienas numurā. Jāatvainojas, ka teksts ir krieviski, bet tāds nu tas ir :)

Garajā tekstā iet runa par to, ka SAB būs automātiskas tiesības (dotajā brīdī tādas sniedz tikai tiesas lēmums, kurš ļauj veikt noklausīšanos) vērot konkrētās personas Interneta lietošanas aktivitātes. Rakstā arīdzan ir minēts kāds konkrēts gadījums, kad šīs tiesības ir izmantotas.

Vēl tur ir rakstīts par to, ka ES direktīvas (tās nav rekomendācijas) nosaka to, ka Interneta pakalpojumu sniedzējiem (kompānijām) ir jāglabā informācijas par savu klientu aktivitātēm (ieskaitot e-pasta vēstules, etc) 15 mēnešus.

Es personīgi sen jau esmu zaudējis ilūziju, ka Internets ir anonimitātes garants. Tā tas nav un teju jebkurā brīdī ar attiecīgajiem līdzekļiem (vismaz Latvijas robežās jau nu toč) Tevi var izsekot un noskaidrot.

Bezpreģels, kurš valda Internetā var radīt tiešus draudus ne tikai valstij, bet arī man, kā tās iedzīvotājam vai biznesmenim.

Jūs jau varat spēlēties ar vārdiem un teikt, ka Internets ir medijs un tā funkcionēšanas ierobežošana varētu būt cilvēktiesību pārkāpšana. Taču, iebildīšu. Internets ir eksistences vide. Tāpat kā šāda vide ir krogs. Tas ir jākontrolē. Tam ir nepieciešami likumi un noteikumi. Nepieciešamības gadījumā attiecīgajiem orgāniem ir nepieciešama iespēja izsekot un noskaidrot konkrētā cilvēka gaitas.

Basta. Varbūt pateicoties ne labai veselībai es ne gluži labi izteicos, taču apmēram tā arī domāju.

Šodien jāiegādājas biļetes uz Maikla Fletlija Lord of the Dance. Viens no mazajiem sapnīšiem būs piepildīts.

Ko Jūs sakāt par filmu, kur pirmajās desmit, piecpadsmit minūtēs pēc pāris minūšu ilga tuvplāna tiek nogalināts Brūss Viliss? Kā arī, jāmin fakts, ka šīs filmas beigu titros viņš pat neparādās?

Viss, ko varu pateikt par šo filmu - par maz specefektu.

Nu labi, par specefektiem es mazliet pajokoju. Par pašu filmu kaut ko daudz uzrakstīt ir grūti. Ja nu vienīgi nav lustes liet ūdeni.

Apstiprinās mana vairākkārt izteiktā teorija, ka aizvien lielākā skaitā filmu ļaunos varoņus tēlo britu vai īru izcelsmes aktieri.

Atzīšos, ka filma pati par sevi ir naivuma un stulbuma kalngals. Tas pat nav komiksu remeiks. Tas drīzāk ir animēts komikss.

Specefekti ir s nog sšibaķeļni. Brīzīem pat pārāk. Pārdabisks spēks, pārcilvēcīgas koncentrēšanās spējas, fizikas ignorēšana. Tas viss piederās filmai, kura liek aizmirst par domāšanas procesu kā tādu.

Montīpaitonista John Cleese loma Aleksas tēva veidolā, lai arī neizteiksmīga, mazliet atsvaidzināja vienmuļo humoru. Dažviet pat, nemelošu, varēja gana labi pasmieties.

Interesants atgadījums ir noticis ar Džona Bon Džovi dziesmu “Living On A Prayer” – Berimore esot ļoti gribējusi, lai šī dziesma izskan filmā, kad tiek rādītas viņas varones trakulīgās jaunības atmiņas. Taču autortiesības izrādījās neparasti dārgas, un Berimore nolēma pati piezvanīt Bon Džovi un, izstāstījusi, cik ļoti viņai patīk šī dziesma, lūdza atļauju to izmantot filmā…nu tā, par brīvu. Eņģelīša – Berimores iespaidots, Bon Džovi pats personīgi saspringa un izkārtoja “Living On A Prayer” atskaņošanu filmā par baltu velti.

Citāts no Ronalda domām par filmu.

Trīsarpus lācīši no pieciem.

• Oficiālā lapa


• IMDB


• Rottentomatoes


• Filmas.lv

Šī klaviatūra ārstē vēzi, izsauc Jēzu un maksā tikai vienu miljonu dolāru. BAH!

Update: Teitan ir saglabātā versija pie manis (ja nu amazon.com attopas:).

WTF is RSS?

Izrādās, ka mēģinot atcerēties par grūto reklāmistu ikdienu, es biju domājis šo te:

Atzīšos, ka abas Stendzienieka veidotās valsts pasūtījuma reklāmas, kuras esmu redzējis (par durvīm un par bēbi) ir līmenī. Drausmīgi patika. It īpaši pēc tam, kad pirmo reizi noskatījos reklāmu par bēbi, pilnā balsī noaurojos pa māju 'lāāāābs'. Paņēma uz izbrīnu :)

Starp citu, vai tad nebija tā, ka valsts Stendzieniekam pasūtīja četrus reklāmas klipus? Vai arī es kaut ko jaucu?

Turpretim 1. partijas reklāmas (kas, manuprāt, orientētas uz zemtekstus nefiltrējošiem cilvēkiem) - par trīskārtējo grābekļkāpšanas čempioni, par purvā braucēju un par mazohistu līderi, uzskatu par pretīgām un aizvainojošām.

Ārlietu ministres debija reklāmklipu diktora lomā ir izgāzusies. Pilnīga nulle.

P.S. Visu fleimu par tēmu 'par vai pret' es dzēsīšu ārā.