Ir tomēr viena tendence, kura mani biedē. Mūsu mazajā valstelē uzrodas (sāk paust savus uzskatus) aizvien vairāk Gardas un co tipa ekstremāli nacionāli noskaņoti ļaudis. Ceru, ka tas ir pārejoši, jo kā zināms, nekur un nekad šādi spēki, esot pie varas, ne pie kā laba nav noveduši.
Teiksim, ja es būtu krievu skolu aizstāvības štāba dalībnieks (pie kam — miermīlīgā tipa, kuram ir vēlme tikai paust protestus, nevis kādam savu taisnību ar dūtēm pierādīt), sajustos maksimāli stulbi, ieraugot šādu, lai arī infantīlu, bet tomēr aizskarošu klipeli.
Es aizvien uzskatu, ka radikālisms vienmēr un visur sniedz stipri vairāk ļaunuma, nekā demokrātija — labuma.