laacz
» 2004
» 20. Februāris
18:38 @
2004-02-20
= 9 blabla
Mazs stāsts iz dzīves. Sarunājas viens angliski ar akcentu runājošs tēls (A) un viens latviski (L). Sarunas tēma ir saistīta ar weblapu struktūru.
Vairākas reizes sarunas laikā A izmet frāzes ef ei kjū. L vairākkārtīgi brīnās, bet, kautrēdamies jautāt, kas ar to ir domāts, noraksta uz akcenta īpatnībām un noignorē.
Kad piektajā reizē šī maģiskā frāze tiek pieminēta, L sejā atiežas smaids, viņš viss iedegas kā kilovatīga spuldzīte un jautri noziņo: Aaargh, i got it! Fakjū?
Līdz brīdim, kamēr L nepaskaidroja, ka ar fakjū ir domāts nesaprastais ef ei kjū (FAQ), A mazliet nesaprašanā uzmeta lūpu.
17:24 @
2004-02-20
= 0 blabla
Tā kā es nepazīstu Repši personīgi, tad viss, ko varu teikt, ir tas, ka manuprāt viens no mums ir garīgi slims.
Šādu vai vismaz stipri līdzīgu frāzi esmu lasījis vai dzirdējis. Bet tā ir tik patiesa, cik vien var kāda frāze būt.
16:59 @
2004-02-20
= 8 blabla
Jums svanija:20.02.2004.:+371xxxxxxx plst.16:56.
Vēl viens naudas kāšanas veids ;) Pirmām kārtām, par īsziņu maksā zvanītājs standarta īsziņas cenu. Otrām kārtām Tu maksā par automātiskā atbildētāja atskaņošanu 3.4 santīmus par katru reizi.
Bet patiesībā serviss ir viens no ērtākajiem. Ja vien vēl īsziņa tiktu nosūtīta no zvanītāja numura, nevis no servisa koda 9310040.
13:03 @
2004-02-20
= 19 blabla
Ir man tāda mānija kolekcionēt nē, bet krāt monētas, kuru vērtība ir 1 santīms. Saprotams, ka tik pat meaningless pasākums, kā trainspotting. Dotajā brīdī krājkasīte, kuru man uzdāvāja uz dzimumdienu (18. augusts, 2003. gads), ir pilna. Laikam laiks būs saskaitīt, ne?
Tas bija mājiens, ka man vajag lielāku krājkasīti (lai arī smukāku diez vai kāds spēs atrast:)
11:33 @
2004-02-20
= 1 blabla