Kā rodas idejas?

Kā jau ieraksts, ir saits. Saitā ir FAQ sadaļa. Sadaļā ir forma. Pirms tās ir vienkāršs informatīvs tekstiņš: „Uzdod savu jautājumu!”

Un visuvarenais lietotājs uzdeva savu jautājumu:

Kā sauc dižakmeni, kas atrodas Daugavas krastā Kūku pagasta teritorijā?

Pēc visu organismu satricinošiem smiekliem tika nolemts uz to atbildēt.

Pagaidām ir doma šo pasākumu neierobežot un reizi dienā atbildēt uz pārīti interesantāko jautājumu (ja uz atbilde ir zināma vai arī pietiekoši ātri noskaidrojama, protams).

Man ir tāda mānija, ka laiku pa laikam tā vietā, lai vienkārši apsveiktu cilvēku ar īsziņas palīdzību kādos vārda svētkos, es sasaceru attiecīgajam pasākumam veltītu pantiņu.

Pagaidām man ir aš veseli četri šādi tizli pantiņi:

Lai gan vārds Tev smieklīgs ticis
Esmu sev es tomēr licis
Vārdadienā Tevi sveikt
Un daudz laimes šādi teikt

Kaimiņos man [xxx] mīt
Viņu apsveikt iešu rīt
Tāpēc, ka man šodien jādzer
Un, ar ko, tas Tev ir jāmin

Tavam vārdam šodien prieki
Tāpēc atrunāties lieki
Galdā liec un ciemos sauc
(Tad būs veselības daudz)

Uz apsveikumpantiņiem neesmu spēcīgs
Bet sveiciens man tomēr ir atradies niecīgs
Lai diena ir liela un draugu ir daudz
Jo zinu, ka Tevi par [xxx] sauc

Ja ticēt pāris puslapjiem, kur šamais vārds man netīši sastopās, tad to, ko mēs latviski (rusicisms) dēvējam par pribambasiem leišu broļi ir adaptējuši savas valodas īpatnībām un nodēvējuši par pribumbasasi. Gūgle gan atrod tikai vienu šādu leišu lapu. Tā, lūk.

Jūzlesnolidždotkom.

Netīšām ierakstīju mammā gūglē šādu pieprasījumu. Izrādās, ka tas ir tāds ezers…

Un par ziemas priekiem runājot:

Esmu nonācis pie interesanta secinājuma par savām darbaspējām.

Lielākajai daļai no vairāk vai mazāk a. god. lasītājiem nav noslēpums, ka es laiku pa laikam strādāju arī nakts stundās.

Tad, lūk. Pēc kaut kāda laika nenovēršami sāk nākt miegs (ir reti izņēmumi). Ja turpina spītīgi cīnīties ar šo nelabo padarīšanu, pēc laika (vairumā gadījumu jau uz rīta pusi) tas atkāpjas.

Un tad parādās kaut kas īpatnējs. Ja tā var izteikties — radošais pacēlums? Kreativitāte vienkārši lien ārā pa visiem iespējamajiem caurumiem. Tās var būt ļoti nekvalitatīvas un raupjas idejas, taču tās rodas kā no zila gaisa. Un kaudzēm. Pie kam, lielākā daļa no tām ir dzīvotspējīgas ne tikai līdz pirmajam miegam. Ja tās jel kādā veidā tiek piefiksētas, tās noslīpējot, rodas kaut kas tāds (labā nozīmē), līdz kam normālā prātā es nebūtu aizdomājies…

Interesanti būtu palasīties pētījumus, kā tieši dažādu cilvēku smadzeņu darbību ietekmē negulēšana…

Šodien atkal jau Tatu klausāmies nē, bet klausos. Šīs nakts hīts ir par naidiniekiem.

P.S. All your vistas buljons are belong to us.