Ja slavenā eposa autors nebūtu J. R. R. Tolkiens? Dikti jau nu jauki :)

Mans otrais actionscript mūžā. Viss pasākums ierakstījās apmēram 662 baitiņos…

Moby ir viens no nedaudzajiem mūziķiem, kuri man liekas makten interesanti ne tikai kā mūzikas autori, bet arīdzan kā personības. Izrādās, ka viņam ir arī diezgan gaumīga humora izjūta, par ko var pārliecināties, noskatoties 2000. gada DVD — Moby — Play the DVD papildus sadaļā atrodamo Moby paša veidoto filmiņu Give An Idiot A Camcorder.

Dikti mīļa reklāmiņa. Lai arī ideja jau vairākkārt pielietota, šis izpildījums ir viens no tik tiešām vissirsnīgākajiem.

„Sveiks Vinnij!” — actiņām priekā mirdzot, draugu sveica Sivns.

„Gelov” atrūca Vinnijs un turpināja domīgi raudzīties tālumā.

Pāris reižu aptecējis ap Vinniju, Sivns arī paraudzījās tālumā, tad pievērsās lāčukam: „Nu kas i, kas tur tālumā ir? Ko Tu tur redzi?”

„Jūtu viņu, mauku, tur Sivn, tālumā, aiz Mordoboju kalniem pidars Karlsons dzīvo, tik daudz ievārījuma zagubil maita , cik neviens cits, viņam vēl sabiedrotais Brālītis ir, pidars gnoinijs, uz kotletēm kritis, visas nahuj norijis, tagad pēc mums tīksminās. Gribi Sivn lai viņš ar Boku atnāk un Tevi kotletēs pārtaisa? Ko a?”

„Nu beidz Vinnij, kā Tu vari zināt ka ir tāds Karlsons, tāds Brālītis un hujviņzin kāda tur Boka, ņebosj vakar sēnes neesi ēdis ka tādu huiņu nes”

No rupjā vārda izsprukšanas Sivnam piesarka astes galiņš.

Vinnijs izlikās nedzirdam mazā drauga rupjību un, raugoties tālumā, pie sevis novilka: „Ir viņi tur, ir, žopoj čuju…”

Autors nezināms. Autors zināms.

NanoBlogger is a small weblog engine written in Bash. Es bez iekšām :)

Kā minēja Marks, this is one of those things that makes you slowly go insane.

Tā vietā, lai atvainotos kādam, kuru esi nepamatoti nosaucis par kādā nelabā vārdā (piem., izdirsenis), rakstos nemīlamos vārdus „piedod” vai jebkurus citus, pietiek ar apmēram sekojošu teikumu: „kā izrādās, izdirsenis tas un tas nemaz nav izdirsenis”. Un basta.

Manuprāt mūsu elekcionārā sistēma un ar to saistītās padarīšanas ir kaut kas mazliet debils. Fakts, ka Saeimā esošie deputāti ir tiesīgi klejot starp partijām ir vienkārši absurds. Galu galā, tas pierāda vienu — mūsu valstī balsot par partijām to programmu dēļ ir absurdi. Ko tagad lai domā TSP vēlētāji?

Viņi ir klajā veidā piedirsti, es nebaidos šī vārda.

Daudz loģiskāk (bet varai ļoti neizdevīgi) būtu neļaut mainīt politisko orientāciju pēc tam, kad deputāts ir iebalsots valdībā caur kādu partiju.

Bet vispār šis izlēciens visnotaļ labi norāda uz to, ka nevienu nekrata vēlētāji. Vēlēšanas mūsdienu valdības izpratnē ir progresu bremzējošs pasākums. Elektorāts ir sava veida koda atslēga, kurai jāprot piemeklēt pareizo koda kombināciju. Kad tās ir vaļā, everything goes.

Pie kam, vienīgā metode, kā parasts mirstīgais kaut ko var ietekmēt ir pierādījies esam fatamorgāna.

Mani vienmēr ir sajūsminājuši cilvēki, kuri vēl aizvien tic programmām, cer uz personām un gaida godīgumu. Man, savukārt, ir pie vienas aizmugurējas vietas, vai varas vīri sev bāž kabatā kāpostu vai ne. Galvenais, lai viņi dod iespēju to darīt arī man. Ar sev pieejamām (likumīgām) metodēm.