Līdz brīdim, kad izdzirdēju Billy Jean mūsu vokāli neinstrumentālā ansambļa Cosmos izpildījumā, nekādi nespēju novērtēt viņu spējas. Teiksim tā — puiši ļoti sekmīgi ekspluatē savus vokālos talantus un ir atraduši Latvijas mūzikā līdz šim faktiski tukšu nišu. Un nekas vairāk. Vienveidīgi un pat, ja godīgi, nekā izcila.
Taču, Džeksona dziesmas pārdziedājums ir über. Lai arī tikai viena pati dziesmiņa…
Neskatoties ne uz ko, ir viena lieta, bez kuras puiši manās acīs nu nekādi neizpelnīsies neko vairāk par nav slikti. Oriģinalitāte. Lūk, ko vajag. Nepieciešams atļauties improvizēt. Kā ēst, nepieciešams. Citādi ātri vien tas pasākums beigsies. Talants mūsdienās vēl nav viss. Vai arī — vairs nav viss…
Kā zināms, iekš to PHP ir trīs veidu komentēšanas iespējas. Faktiski divu — komentāru bloks un komentāru rindiņa.
/*
* Šādi es komentēju tikai koda sākumā,
* lai aprakstītu, ko jamais fails
* un tajā iekļautās figņas dara
*/
Šis ir īslaicīgs komentārs. Teiksim, lai
uz izstrādes laiku atceltu kādas rindiņas
izpildi
# Savukārt šādi es komentēju visur citur :)
Kāpēc? Komentārus iekš /**/
lasa tikai vienreiz, lai uzzinātu, ko kods dara. Komentāri iekš
ir man pašam nepieciešamās lietas, kuras lai atšķirtu, komentēju vienējādi (?). Savukārt, #
ir diezgan labi pamanāms un tāpēc tādējādi es komentēju lietas, kuras ir obligāti jāizlasa, pirms lietot kodu. Un šādu komentēšanas metodi ir gana viegli pamanīt pat tad, ja lasītājs lieto teksta redaktoru bez koda izkrāsošanas iespējas (teiksim, apskatās iekš notepad). Ja es nevēlos, lai mana koda lasītājs kaut ko izlasa, es to vienkārši nerakstu :)
Starp cilvēkiem, par kuriem domāju, ka tie varbūt lasīs manu kodu, es visvairāk redzu sevi.