Atpakaļ uz pirmo lapu

laacz » 2004 » 1. oktobris

PHP komentāri

15:48 @ 2004-10-01 = 14 blabla  

Kā zināms, iekš to PHP ir trīs veidu komentēšanas iespējas. Faktiski divu — komentāru bloks un komentāru rindiņa.

/*
 * Šādi es komentēju tikai koda sākumā, 
 * lai aprakstītu, ko jamais fails 
 * un tajā iekļautās figņas dara
 */
 Šis ir īslaicīgs komentārs. Teiksim, lai 
 uz izstrādes laiku atceltu kādas rindiņas 
 izpildi
# Savukārt šādi es komentēju visur citur :)

Kāpēc? Komentārus iekš /**/ lasa tikai vienreiz, lai uzzinātu, ko kods dara. Komentāri iekš ir man pašam nepieciešamās lietas, kuras lai atšķirtu, komentēju vienējādi (?). Savukārt, # ir diezgan labi pamanāms un tāpēc tādējādi es komentēju lietas, kuras ir obligāti jāizlasa, pirms lietot kodu. Un šādu komentēšanas metodi ir gana viegli pamanīt pat tad, ja lasītājs lieto teksta redaktoru bez koda izkrāsošanas iespējas (teiksim, apskatās iekš notepad). Ja es nevēlos, lai mana koda lasītājs kaut ko izlasa, es to vienkārši nerakstu :)

Starp cilvēkiem, par kuriem domāju, ka tie varbūt lasīs manu kodu, es visvairāk redzu sevi.

1 mr.phi @ 16:30 (2004. gada 01. oktobris)

Klau varenais laacz
ar ko tu saki apgut PHP
mans ar grib sak sito valodu nopietnak apgut

2 laacz @ 16:32 (2004. gada 01. oktobris)

Nearko. Pašmācība iz Interneta.

3 mr.phi @ 16:34 (2004. gada 01. oktobris)

cik liels laika posms bij no mirkla kad saki un kad saki uzskati ka kaut ko tomeer vairak par vidus mera php kodetaju zini

4 laacz @ 16:36 (2004. gada 01. oktobris)

Es vēl aizvien sevi uzskatu par vidusmēra kodētāju.

5 laacz @ 16:39 (2004. gada 01. oktobris)

Nezinu es buveju serverus lieku nix un apachus u.t.l un parasti kad man liekas ka vaina ir kodera vini metas virsu un atsaucas uz tevi "laacz teica ka ta vins ar dara " un 90 velaka laika posma man nakas piekrist ka manas likrocibas vaina.

labi nav ista vieta kur so temu aps

6 vra @ 17:29 (2004. gada 01. oktobris)

/* */var tikt labi izmantots ja jaaizsleedz lielaaks fragments… jaasaak ar /* un jaabeidz ar */ … viss tas bullshit ar * pa vidu absoluuti nav vajadziigs.

Nesaprotu ko juus te varat njemties, taakaa taadi homoseksuaali tipinji, visa web "programmeeshana" ir viens homoseksuaals pasaakums. php nav nekaada programeeshanas valoda, bet scripts. ja grib programmeet tad jaanjem asm, c un c++

7 laacz @ 17:34 (2004. gada 01. oktobris)

vra: Kāda ir atšķirība starp C un PHP? Vispārīgā līmenī. Abos divos tu scripto un kodē. Vienkārši gala rezultātā tu C kompilē, lai palaistu (rodas programma), bet PHP laiž tāpat (skripts). PHP galu galā arī var nokompilēt un iegūt 'programmu'. Tad ko, PHP uzreizi tad arī no skriptošanas valodas automātiski pārvēršas par programmēšanas valodu? :)

8 sm @ 18:32 (2004. gada 01. oktobris)

Es savukārt komentēju tā:

TODO: fix this when awake
WHAT DOES THAT MEAN??? G'irts

Nu iekš pitona ir dokstringi

def funkcija():
.."""Šī ir dokumentācija.
..
..To izmanto ide un no tās var ģenerēt klašu aprakstus."""
..pass #shis ir kods

Bet principā komentārus lietoju tad, kad pats nesaprotu, kas notiek, vai arī zinu, ka kaut kas nav lāga. Vai arii tad, kad to īpaši pieprasa priekšniecība, kas programmē reizi 5 gados. 3 gados ir bijuši 3 tādi gadījumi.

Kods kā dokumentācija ir laba lieta.

9 Students @ 19:09 (2004. gada 01. oktobris)

A dazhreiz C++ reaali iesuukaa, piemeeram, kad no skaitlja gribi panjemt tikai pirmo ciparu — nu reaali iesuukaa :)

Katra valoda savai situaacijai, prieksh weba PHP ir OK a nekur citur jau laikam to vispaar nevar izmantot :)

10 sm @ 19:26 (2004. gada 01. oktobris)

Student: esi reaals :)

int firstDigit = (int)((bool)(number & 0x800000));

Vai arī:

int first digit = number >> 7;

kas tur var iesūkāt? ;–)

PHP var visurkur izmantot, galvenais: laist no komandrindas un kā parametrus iedot pāris regexpus.

11 bubu @ 10:50 (2004. gada 02. oktobris)

sm :D Nu tu gan laid! Tavos variantos nekādu pirmo ciparu nedabū no skaitļa! :) Tavs pirmais variants dabū no number skaitļa 23. bitu. Otrais variants vispār izdala number skaitli ar 2^7 (=128). Kur tur pirmā cipara dabūšana? :)

Ja skaitlis ir pozitīvs tad pirmo ciparu var dabūt šādi:
while (x>9) x/=10;

12 sm @ 17:35 (2004. gada 02. oktobris)

man bija par daudz pieņēmumu ;)

ja tas ir vienkaarshi nezinaams skaitlis, un nav zinaama skaitiishanas sisteema un vai tas pieder pie reaalo vai iracionaalo vai nezinkaadu skaitlju kopas, un nav zinaams, kurš cipars ir pirmais (un kurš ir nultais), tad jāraksta šādi.

Cipars cipars = skaitlis.pirmais();

13 Māris @ 19:51 (2004. gada 04. oktobris)

Varetu mēģināt arī kaut kā tā:
int sk = 456;
char sk_str[20], pirmais;
sprintf(sk_str, "%d", sk);
pirmais = sk_str[0];

Bet nu tas nemazina faktu ka C un C++ ir zemaka limeņa valoda kā PHP. Bet manuprat weblapām PHP ir ideāls un C nemaz nav vajadzīgs.

14 bubu @ 10:47 (2004. gada 06. oktobris)

Nu nu, vai tad C nemaz nav vajadzīgs!?! :)

Kā tu saucies:
Tava e-pasta adresīte:
(nevienam netiks rādīta, vai dota; pat pie komentāra ne)
Ko teiksi?
FYI
* Formatēšana: iekļaujot tekstu no abām pusēm iekā '//', tas iznāks kursīvā: //teksts// (teksts), bet treknu tekstu var dabūt ar '**' katrā pusē: **teksts** (teksts), savukārt pasvītrotu ar '__': __teksts__ (teksts).
* Enteri tiek automātiski pārtaisīti par enteriem. Jebkurš HTML (izņemot <BR.*>) tiek parādīts, kā ievadīts (ne HTML'iski)
* E-pastu var vadīt droši iekšā, ja ir bailes no spambotiem. Tas tiek aizsargāts no jamajiem.
* Jebkurš url'is (www.kaka.com, http://kaka.com/, …) tiek automātiski pārtaisīts par spiežamu prieku (www.kaka.com, http://kaka.com/, …)
* Ko nozīmē 'detransliterēšana'? Manuprāt sen jau ir laiks sākt rakstīt nevis translitā (aaboljiishi), bet gan normāliem letiņu burtiem (āboļīši). Tad nu tieši to arī dara attiecīgā poga - pārveido tekstu no translita uz parastu. Gadās kļūmītes, bet labāk šitā nekā nekā.
 

Valid CSS! Valid XHTML 1.0 Transitional! Valid RSS! Valid Atom!
Tātad tā. Kopīraita notice. Viss materiāls, kas atrodams šajā saitā nedrīkst tikt izplatīts, kopēts, jebkādi citādi reproducēts vai izmantots bez manas (laacz) rakstiskas atļaujas. šīs tiesības man laipni piedāvā Autortiesību Likums.
Jebkura informācija, kuru kāds labprātīgi publicē šajā saitā (piemēram, komentāri), pieder tās autoram. Taču, ievietojot infromāciju šajā saitā, tās autors sniedz saita īpašniekam tiesības to daļēji vai pilnā apjomā lietot, izplatīt, reproducēt, modificēt, adaptēt, publicēt, tulkot, publiski demonstrēt. Saita īpašnieks ir tiesīgs jebkuru komentāru jebkurā brīdī dzēst, vai modificēt.
© 1996 — 2025 laacz. Visas tiesības… nu jūs jau zināt, kur.
Spēcināts ar SPP (S Pivom Potjaņet) v2.0b (code name Marasmus)
Hostingu laipni piedāvā DEAC.

laacz blog activity

Top.LV

 

Lapa izlīdusi no servera dzīlēm 0.03750 sekundē(s)