1642 — 1648. gads. Blēza Paskāla (Blaise Pascal) tēvs bija nodokļu iekasētājs. Lai tēvam šajā grūtajā darbā palīzētu ar skaitīšanu, jauneklis (tolaik divdesmitgadīgs) radīja faktiski otro mehānisko devaisu, ar kura palīdzību varēja saskaitīt/reizināt (pirmo 1623. gadā izveidoja Vilhelms Šikards [Wilhelm Schickard]).

Mūsdienās tos sauc par kalkulatoriem.

Turpinājums sekos…

Smieklīga komēdija ar graujošiem un apkrānojošiem vizuālajiem efektiem.

Izskatās, ka pat visnetalantīgākajam Holivudas režisoram iedodot rokās Tetrminatora sižetu, miljonu miljonus un pietiekoši daudz laika, var iznākt graujošs grāvēju grāvējs.

Es, paldies nez kam, zināju, uz ko eju — pif, paf, lēkājoši kiborgi, vecais ārnijs, apstulbinoši efekti. Un tieši to arī saņēmu, plus vēl laba deva pasmieklīgu jociņu.

Iesaku to noskatīties uz lielā ekrāna, ja nav baile no pārspīlētajiem vizuālajiem efektiem (it īpaši tajā vietā, kur terminatore–sieviete nēsājās ar ceļamkrānu, man tas viss pat mazliet piegriezās…). Tas ir tā vērts.

Filmas beigas kā jau beigas. Es tieši tādas jamās biju arī gaidījis. Nez, kāpēc visi saka, ka fināls ir absolūti negaidīts.

Smejmoon, Ārniju pasveicināju. Hip hip.

Visu, kū tu soskati, visu kū tu radzi,
Tū visu viertē ar sovu aci.

Protams, ka rakstība manim iraid galīgi garām, bet chillautīgs hip–hops latgaliski pavelk.