Kādu laiku atpakaļ es ilgi meklēju, kas tas ir par izpildītāju un kas tā ir par dziesmu. Pēc tam vēl ilgāk meklēju albumu. Dziesma saucas Velocity. Izpildītājs — vācieši (to es nojautu pēc mūzikas:) Diorama. Izdzirdēju pa Radio NABA un neko nezināju par jamajiem. Tik vien, kā vārdus dziesmai. Ito — cik nu vien varēja saklausīt.

Izmantojot Google spēku un cenšoties korekti ierakstīt vārdus, lyrics un vēl visādu drazu, tika operatīvi veikti meklēšanas darbi. Un tad nu lūdzu: dziesma un tās vārdi.

Tiem, kas lieto ICQ veltīts. Diezgan šovinistiski, bet nu :)

Tāds laacz izskatās, kad nav kāvies ar asfaltu un, kad ir skuvies. Šautriņu mešanas brīdis. Viens un divi.

The Lord of the Rings is much more deep–rooted in its infantilism than a good many of the more obviously juvenile books it influenced. It is Winnie–the–Pooh posing as an epic.

Epic Pooh by Michael Moorcock/

11 lieliskākās dziesmas par masturbēšanu. Iekļauj sevī Pixies, Cindy Lauper, Tori Amos, un vēl :)

Know your past. Datortehnikas attīstība aš no 1945.

Aizsākšu ka es kārtējo eksperimentu (ar sevi? ar jums?) — mana anatomija

X–men 2 treileris un saits. Nākamgad patīkami daudz vecu fiumiņu jaunas versijas gaidāmas…

P.S. 08:32:32 (4.85 MB/s) — `x2–tlr01_m480.mov' saved [16705680/16705680]

Alfa — gailītis ar tārpiņu.

Harry Potter and the Chamber of Secrets. Netaisos noliegt, ka abas HP grāmatas (pirmā un trešā), kuras ir bijusi izdevība izlasīt, man ir likušās viennozīmīgi saistošas un labi uzrakstītas. Tieši tāpēc arī nekādu pretenziju pret pirmo filmu nebija — tā man patika.

Vakar Jelgavā tika apmeklēts Kino 19. Par pašu kinoteātri ir sakāmas daudz sliktas lietas — skaņa ir vājprātīga, filmas vidū sākas kaut kāda nesaprotama dunoņa, kura ilgst bezmaz vai līdz filmas beigām. Jāatzīst, ka tomēt tur bija gauži silts, rindu slīpums (kāpums?:) ļāva bez problēmām redzēt visu, kas uz ekrāna notiek un biļetešu cenas (1.20 lati) adekvātums bija tās labās īpašības. Bet tas neliedza man justies tā, it kā skatītos to pašu filmu uz datora, kura būtu ierakstīta ar digitālo kameru kādā ķīniešu kinoteātrī.

Filma ir līmenī. Tiešām ļoti labi uztaisīta. Pirmās divas trešdaļas es to skatījos ar prieku un interesi. Labi vizualizētas grāmatas detaļas, operatora darbs arīdzan ir apsveicams. Datorefektu līmenis augsts (lai arī pāris vietās varēja manīt sasteigtību).

Varētu pat piedot zirnekļus, neskatoties uz to, ka kukaiņus lielos daudzumos es vienkārši nepanesu.

Bet pēdējā trešdaļa… Harisons Fords gan jau ka nobālis skatītos Harija cīņu ar milzu monstru. Un kur nu vēl tikai amerikāņiem raksturīgais patoss beigu daļā, kura tika stiepta līdz pēdējam. Sajūta tāda, it kā beigas būtu 1:1 pārkopētas no Armagedona vai kaut kā tamlīdzīga.

Filmu rekomendēju savu (vai vēl labāk — ne savu) mazo bērneļu biedēšanai. To noskatīties par skādi nenāks. Bet nu … pirmās divas trešdaļas tiešām ir visskatāmākās.

P.S. Par atbilstību grāmatai nepīkstēt. Lems bija dusmīgs par Tarkovska radīto Solaris versiju, Kubrika Mehāniskais Apelsīns detaļās arīdzan bija tālu no grāmatas, LotR atbilstība vai tās trūkums grāmatai netraucē lielāko daļu loģiski domājošos Tolkiena fanus pirkt Platinum Series Extended Edition Collector's Gift Set.

Ja ir luste sajusties toč toč kā Roaldam Amundsenam, pirmajam sperot soļus Ziemeļpola Dienvidpola apkārtnē esošajā sniegā, pietiek tikai pamosties tā paagrāk un doties uz darbu caur kādu parku. Vismaz Kongresu nama parks bez vārda runas šīs sajūtas dāvāja.