Beidzot es to pateicu.

Sakarā ar to, ka mana cēlā doma laacz.lv beidzot tuvākajā laikā pārvērst par autorprojektu (nezinu, kā lai citādi to nosauc), sāk tuvoties realizācijai, tad laikam lēnā gaitā jākravā blogera mantiņas un tā manas personas daļa, kas vēlas dienasgrāmatot, weblogot, blogot, logot, piezīmes rakstīt, dosies šurp (uz laacz).

Vecais blogs (tagadējais saits) paliks kā statiska štelle. Tā teikt — vēsturei.

Termiņi netiek nosaukti, ibo, tas nav tik vienkārši. Bet jo ātrāk jo labāk. Primārais paliks laacz.lv, šeit tikai rudimentāras pārdomas, linki, atziņas, sīki fakti u.c.

Apnicis man tas viss. Vajag kaut ko jaunu. Vajag kaut ko sev...

Blogomānija laikam ir īstais vārds, kā raksturot vidusmēra Interneta lietotāju... Bet tas tā, ievadam. Nobeigumam būs blogveidīgs saits par tēmu kurš idiots to pirks?

Es biju laimīgs. Ar draudzeni bijām kopā jau vairāk nekā gadu un nolēmām apprecēties. Mani vecāki līdzēja mums katrā sīkumā, mani draugi iedrošināja. Un draudzene? Viņa bija sapnis!

Bija tikai viena problēma. Tā man sagādāja diezgan lielas raizes. Problēmu sauca "topošā pamāte sievasmāte". Viņa bija karjeras sieviete. Gudra, bet arīdzan ļoti skaista un seksīga. Viņa ik pa laikam ļoti uzkrītoši ar manīm flirtēja. Un tas man lika justies ļoti neērti. Viendien viņa mani pasauca pie sevis, lai izskatītu ielūgumus uz kāzām.

Es devos turp. Viņa bija viena. Kad es apsēdos, viņa iečukstēja man ausī, ka es drīz būšot precējies un viņai ir jūtas un iekāre, ko pārvarēt neesot viņas spēkos. Tāpēc, pirms kāzām viņa vēloties ar mani vienu reizi pārgulet...

Ko es varēju atbildēt? Biju absolūtā šokā un nevarēju bilst ne vārda. Viņa pateica, ka dosies tagad uz guļamistabu un, ja es izdomāju, tad lai nāku un paņemu viņu. Es noskatījos viņas graciozajā gaitā, kad viņa kāpa augšā pa trepēm. Ies kādu brīdi tā sēdēju, tad piecēlos un devos uz parādes durvīm...

Kad es tās atvēru, tur bija draudzenes tēvs. Ar asarām acīs viņš mani apkampa un teica, ka ir ļoti laimīgs un gandarīts, ka viņa meitai ir tik uzticams vīrs. Tas esot bijis pārbaudījums. Laipni lūgti ģimenē.

Morāle? Vienmēr turiet prezervatīvus automašīnā!

Pēdējo gadu 20 vislabākās reklāmas kampaņas. Absolut, Apple, BMW, Levi's, Pepsi, Rolling Stone, u.c. Žetoni reklāmas aģentūrām? :)

Savējie sapratīs

<...> kaa unixaa noehot curr dir?
<laacz> pwd
<...> ?
<...> neeeeee - paroli nedabuusi :)

Atceramies "marta zīlīti"? Pēcāk jamā tika izdota atsevišķā grāmatiņā. Un reku, Krievijā arīdzan tā ir godā :)

PC 12v Cigarette Lighter Adapter Kit

Uzskrēju virsū netīšām "Gredzenu pavēlnieka: gredzena brālības" subtitriem latviešu valodā (divu disku versijai): pirmais disks un otrais disks.

Un Jūs domājāt, ka Microsoft programmētāji tikai par darba padarīšanu domā? Nekā! Pat iekš Windowsiem ir slēpta dienasgrāmatošanas iespēja :)

Darām sekojoši. Atveram Notepad. Ierakstām jaunam dokumentam sākumā tekstu ".LOG" (bez pēdiņām, protams). Noglabājam kaut kur. Atverot katru nākamo reizi, jamais pierakstīs faila beigās tekošo laiku (ar precizitāti līdz minūtei) un datumu, pārnesīs kursoru jaunā rindiņā un aidā :)

Es jau neko... :)

Pffft. Nez, pagājušā gadsimta beigas (gandrīz). Un mana pirmā pamatīgā tipa saskare ar WEBu bija Neatkarīgā Rīta Avīze. Piepalīdzēšana webmasterot skolas laikā (laikam:) un pēc tam, kas drīzumā kļuva par diezgan pamatdarbu. Tolaik jau bija runas par to, ka lapa jāpārtaisa, jo neatbilst tam, kam tai jāatbilst. Tagad viņi ir palaiduši jauno NRA. Njā... Vizuāli absolūti nelasāma lapa. Kā on-line izdevums, jamā ir zem kritikas.

Ideoloģiski, man liekas, ka šāds izdevums ir laba lieta, kad tas tiek veidots sadarbībā ar avīzi. Tas nodrošina kontenta kvalitāti. Vismaz nav plika rakstu pārpublikācija no ziņu aģentūrām. Un tieši tā ir mūsu latvju Internetā atrodamo "portālu" metodika. NRA ir stipri senāk Internetā, nekā, teiksim, tai pašai Dienai. Taču... Pagaidām izskatās, ka Preses Nams savu iespēju radīt kvalitatīvu ziņu, apskatu, komentāru saitu ir nolaidis podā. Niša vēl brīva. Who next? Diena, kukū? :)

Galvenais, ka lasāmība materiālam ir gandrīz nulle. Zili burti uz zila fona ar ziliem linkiem. Standarta palīdziet-mums-attīstīties tipa forums, kurš gandrīz visur ir tikai un vienīgi tāpēc, lai būtu. Neviens nelasa un neievēro pat tos ieteikumus, kuri ir labi.

Man jau liekas, ka vajadzēja pirms tam papētīt laikraksta Diena saitu, izmantot pieredzi (vismaz viens cilvēks no GI ļoti labi zin, kas tur un kā tur:), apdomāt, kas tur ir slikti un kas labi, nevis veidot avīzes lapu bāzētjoties uz pieredzi ar portāliem. Vai bija grūti ieskriet The New York Times, The Washington Post, The Times un desmitiem citās avīžu lapās? Un pamanīt, ka ritenis jau sen kā ir izgudrots?

Labi. Prieks, ka vismaz kaut kāda attīstība notiek. Lai arī maziņš. Un maziņa.

Lūk, kā var izjaukt x-mas ballīti. Fascinējoši mīļš, lai arī politnekorekts atslēgu piekariņš :)

Ļoti interesanta intervija ar Aleksandru Gordonu. [rus]

Vai ir vēlme dabūt septiņus miljonus dolāru? Par katru atrisinātu uzdevumu tiek izsniegta summa viena miljona apmērā. Uzdevumi pagaidām nav atrisināti :)

Šodien rediiss svin savu jubilāciju. Hip hip! :)

Diezgan jautri ir vērot tos cilvēkus, kas uzskata, ka viņiem asociatīvā domāšana (dzīves uztvere) ir savādāka, nekā lielākajai daļai citu cilvēku. Tos, kas uzskata un izrāda (ar mainīgām sekmēm), ka domā savādāk. Spilgts piemērs. Visi, kas redzējuši "Oligarhu" (vai vismaz tie, kas publiski izsakās par šo filmu), uzskata, ka tas ir kaut kas pieskaitāms modernajam krievu grāvēju (diloģija "Brat" un "Brat-2" vai arī "Antikiller") stilam.

Buļļa kakas, es jums teikšu :)

Tas pat nav laba režisora rokās nonākušais krievu-mafijas-dara-savas-lietas tipa scenārijs. Kur nu vēl realizācija.

Stāsts ir triviāls līdz saknei. Četri jauni zinātņu kandidāti perestroikas laikā sāk saprast, ka spēks ir neba iekš zaļiem krokodiliem (tie, kas redzējuši filmu, sapratīs) un akadēmiskajiem grādiem, bet gan iekš zaļiem bukazoīdiem un viņu galvām. Viss atdurās pret valsti, kas arīdzan saprot, ka krokodili ir fufelis, kā arī iekš tā, ka ideāli ir tikai pasakās.

Kaut kas šajā filmā bija no padomju kino klasikas, kaut kas no modernajiem krievu seriāliem, un liela daļa parastam mirstīgajam saprotamu lietu. Kā arī neatņemamais Krievijas kino kases gabaliem raksturīgais happy-end/2, half-happy-end, not-the-end-yet, u.t.t.

Man ļoti patika.

Kas notiek ar mums, jums, saitiem, idejām, u.c., kad mirst webā pazīstami cilvēki. User Not Found.

User Not Found is a weblog devoted to the discussion of dealing with the death of online friends. As more and more friendships/relationships are established and maintained in a virtual realm, more "real life" scenarios become relevant in the online environment. Death, unfortunately, is one of these scenarios.

Spot the GIFference. Jānosaka, vai kaķīša bilde ir GIF vai JPEG formātā. Uz aci, protams.

Savs fetišisma paveids.

Telpas deformācija praksē.

Sludinājums vai kas tur. Pārdodu savu PC.

Cena sākot no ls 350 300. Info uz meilu.

Es par mašīnām neko nezinu. Bet droši varu teikt, ka 1001 zirgspēks un 300 km/h 14 sekundēs ir stipri virs viduvējā... Iepazīsimies - Bugatti Veyron. Bet nu manu uzmanību piesaistīja vizuālais izskats. Smukulītis.

Neskatoties uz kretīnisko krāsu salikumu (subjektīvs viedoklis), tas tomēr notika. TV*Net ir pārtaisījis savu Auto sadaļu. Nu, redzēs, redzēs... iAuto, saturies? Tā kā auto ziņas ikdienā nelasu, nemāku komentēt.

Jāatzīst, ka pirmais padomju reperis bija Vinnijs Pūks.

Ya tučka tučka tučka, ya vovse ne medved'...

Smejmoon izdevās. Par visiem 100% :)

Gorod, kotorogo net no "Banditskiy Peterburg"

Vakar no rīta tika izdomāts, ka tas tā kā būtu jāizdara. Un vakarā vēlme piepildījās. Pulksteņa sīkā bultiņa rādīja gandrīz uz pieciem, kad manā kabatā atradās divas biļetes uz pusnakts seansu "Gredzenu Pavēlnieka" otrajai filmai "Divi Torņi".

Atzīmēšu tūdaliņ, ka saprotu tos cilvēkus, kuri nogaidīs, kamēt noies šīs masas ar redzētgribētājiem un dosies uz kino tad, kad zāle būs pustukša. Jo tieši tikpat liels skaits, cik būs brīvas vietas zālē pēc nedēļām divām, trijām, ir nepieciešams, lai varētu skatīties nepievēršot nekam citam uzmanību. Tajās sēž idioti. Cilvēki, kas atnākuši uz filmu iedzēruši un a) smejas nevietā un skaļi joko™ b) ik pa 30 min skrien uz tualeti.

Bet nu par to citreiz. Nevaru nepateikt jau par retorisku kļuvušo frāzi — ja filmu skatās, tad vismaz vienu reizi tā ir jāredz kinoteātrī (būs okei arī labi aprīkota mājas kinozāle).

Esmu par visiem 100% apmierināts. Esmu par 99% sajūsmā.

Nesagaidīsit no manis Jackson vs Tolkien tipa faktoloģismus. Nepatīk filma, neskaties. Lasiet savu grāmatu septiņdesmit divas ar pus reizes un sitiet dūrītē par to. Atzīstiet vismaz vienu — Latvijā ir vairākkārtīgi palielinājies to cilvēku skaits, kuri ir izlasījuši "Gredzenu Pavēlnieku". Angliski. Un otru — šis darbs tiek tulkots latviski (par tulkojuma kvalitāti citreiz) un cilvēki to pērk. Ļoti pērk. Un lasa.

Detaļas, detaļas, detaļas. Filmas laikā es nezināju, kurp skatīties. Viss līdz sīkumiem izstrādāts. Liekas, ka visi filmas tapšanā dalību ņēmušie sirgst ar pārspīlētu perfekcionismu. Ar baudu apriju katru minūti, lai neteiktu — sekundi.

Gollums / Smeagols. Datoranimācijas pārākais sasniegums. Tas nav vārdos aprakstāms. Un, kas ir pārsteidzoši, Džeksons nesamierinājās tikai ar kolosālu datorizētu personāžu. Viņa šizofrēnija tika parādīta perfekti. Kā vienam no galvenajiem otrās filmas tēliem viņam ir veltīta vislielākā izstrādātāju uzmanība un to var manīt katrā viņa kustībā, žestā, katrā grumbiņā un vārdā.

Filmas kulminācija, kurai visi varoņi gatavojās divas stundas ar kapeikām nelika vilties. Battle for Helms Deep. Visi, kas līdz šim ir filmējuši kino ar masveida kaujas ainām iet pensijā. Tas ir jāredz. Vairāk nekā desmit tūkstoši dalībnieku. Iespaidīgi un elpu aizraujoši no sākuma līdz beigām. Elpu aizraujoši.

Nepalika novārtā arī humors. Gimli ar savu mūžīgo ņurdēšanu. Pat kaujas sākumā īsā auguma dēļ viņš nevarēja redzēt pāri pa mūri, pateicoties kam, liela daļa zāles smējās.

Kadrs ar Legolasu, kurš ļoti smuki uzplanē zirgā, izraisīja vispārēju zāles atzinību.

Vargi, kuriem mugurā atradās Urughaji, mazliet lika atcerēties dažnedažādu fantastu izdomātos nesmukos jātniekus un viņu vēl nesmukākos kumeļus, bet līdzība ar sci-fi ātri pagaisa.

Beigas bija okei un iepūtiet man. Man šķiet, ka tā beidzās pareizajā brīdī un pareizajā vietā.

Filma ir piesātinātāka par pirmo, līdz ar ko varētu patikt vēl vairāk cilvēkiem. Man trīs stundas palidoja nemanot. Jebkuram citam pretendentam uz Oskaru par specefektiem būs ļoti (un es ar to domāju "ļoti" periodā) jāpapūlas, lai kaut vai taptu nominēts šai balvai.

Galvu reibinošs piedzīvojums piektdienas naktī.

Pieci lācīši no pieciem iespējamajiem plus vēl pieci no neiespējamajiem.

Oficiālā filmas lapa, puvušie tomāti, imdb, MRQE
filmas.lv, tv*net