|
laacz tagad
klausās:
Radio NABA
Autora domas ne vienmēr sakrīt ar autora domām. © spectatorIr pagājuši 24 gadi un 8 mēneši un 12 dienas kopš mana mūža laimīgākās dienas
Papildus 3355 maniem pļurkšķiem ir sapļurkstēti 33189 sveši pļurkšķi.
ICQ: #58279153 (very rarely)
MSN:
E-mail:
Mazās pustizlās ikoniņas aiz linkiem (ne visiem) arī šo to nozīmē.
|
|
<br />
<br />
<br />
2003 17. janvāris piektdiena
2003 16. janvāris ceturtdiena
17:52
0 |
 |
Sakarā ar to, ka mana cēlā doma laacz.lv beidzot tuvākajā laikā pārvērst par autorprojektu (nezinu, kā lai citādi to nosauc), sāk tuvoties realizācijai, tad laikam lēnā gaitā jākravā blogera mantiņas un tā manas personas daļa, kas vēlas dienasgrāmatot, weblogot, blogot, logot, piezīmes rakstīt, dosies šurp (uz  laacz ).
Vecais blogs (tagadējais saits) paliks kā statiska štelle. Tā teikt — vēsturei.
Termiņi netiek nosaukti, ibo, tas nav tik vienkārši. Bet jo ātrāk jo labāk. Primārais paliks laacz.lv, šeit tikai rudimentāras pārdomas, linki, atziņas, sīki fakti u.c.
Apnicis man tas viss. Vajag kaut ko jaunu. Vajag kaut ko sev...
|
 |
 |
|
 |
Es biju laimīgs. Ar draudzeni bijām kopā jau vairāk nekā gadu un nolēmām apprecēties. Mani vecāki līdzēja mums katrā sīkumā, mani draugi iedrošināja. Un draudzene? Viņa bija sapnis!
Bija tikai viena problēma. Tā man sagādāja diezgan lielas raizes. Problēmu sauca "topošā pamāte sievasmāte". Viņa bija karjeras sieviete. Gudra, bet arīdzan ļoti skaista un seksīga. Viņa ik pa laikam ļoti uzkrītoši ar manīm flirtēja. Un tas man lika justies ļoti neērti. Viendien viņa mani pasauca pie sevis, lai izskatītu ielūgumus uz kāzām.
Es devos turp. Viņa bija viena. Kad es apsēdos, viņa iečukstēja man ausī, ka es drīz būšot precējies un viņai ir jūtas un iekāre, ko pārvarēt neesot viņas spēkos. Tāpēc, pirms kāzām viņa vēloties ar mani vienu reizi pārgulet...
Ko es varēju atbildēt? Biju absolūtā šokā un nevarēju bilst ne vārda. Viņa pateica, ka dosies tagad uz guļamistabu un, ja es izdomāju, tad lai nāku un paņemu viņu. Es noskatījos viņas graciozajā gaitā, kad viņa kāpa augšā pa trepēm. Ies kādu brīdi tā sēdēju, tad piecēlos un devos uz parādes durvīm...
Kad es tās atvēru, tur bija draudzenes tēvs. Ar asarām acīs viņš mani apkampa un teica, ka ir ļoti laimīgs un gandarīts, ka viņa meitai ir tik uzticams vīrs. Tas esot bijis pārbaudījums. Laipni lūgti ģimenē.
Morāle? Vienmēr turiet prezervatīvus automašīnā!
|
 |
 |
2003 15. janvāris trešdiena
2003 14. janvāris otrdiena
|
 |
Un Jūs domājāt, ka Microsoft programmētāji tikai par darba padarīšanu domā? Nekā! Pat iekš Windowsiem ir slēpta dienasgrāmatošanas iespēja :)
Darām sekojoši. Atveram Notepad. Ierakstām jaunam dokumentam sākumā tekstu ".LOG" (bez pēdiņām, protams). Noglabājam kaut kur. Atverot katru nākamo reizi, jamais pierakstīs faila beigās tekošo laiku (ar precizitāti līdz minūtei) un datumu, pārnesīs kursoru jaunā rindiņā un aidā :)
Es jau neko... :)
|
 |
 |
|
 |
Pffft. Nez, pagājušā gadsimta beigas (gandrīz). Un mana pirmā pamatīgā tipa saskare ar WEBu bija Neatkarīgā Rīta Avīze . Piepalīdzēšana webmasterot skolas laikā (laikam:) un pēc tam, kas drīzumā kļuva par diezgan pamatdarbu. Tolaik jau bija runas par to, ka lapa jāpārtaisa, jo neatbilst tam, kam tai jāatbilst. Tagad viņi ir palaiduši jauno NRA. Njā... Vizuāli absolūti nelasāma lapa. Kā on-line izdevums, jamā ir zem kritikas.
Ideoloģiski, man liekas, ka šāds izdevums ir laba lieta, kad tas tiek veidots sadarbībā ar avīzi. Tas nodrošina kontenta kvalitāti. Vismaz nav plika rakstu pārpublikācija no ziņu aģentūrām. Un tieši tā ir mūsu latvju Internetā atrodamo "portālu" metodika. NRA ir stipri senāk Internetā, nekā, teiksim, tai pašai Dienai . Taču... Pagaidām izskatās, ka Preses Nams savu iespēju radīt kvalitatīvu ziņu, apskatu, komentāru saitu ir nolaidis podā. Niša vēl brīva. Who next? Diena, kukū? :)
Galvenais, ka lasāmība materiālam ir gandrīz nulle. Zili burti uz zila fona ar ziliem linkiem. Standarta palīdziet-mums-attīstīties tipa forums , kurš gandrīz visur ir tikai un vienīgi tāpēc, lai būtu. Neviens nelasa un neievēro pat tos ieteikumus, kuri ir labi.
Man jau liekas, ka vajadzēja pirms tam papētīt laikraksta Diena saitu, izmantot pieredzi (vismaz viens cilvēks no GI ļoti labi zin, kas tur un kā tur:), apdomāt, kas tur ir slikti un kas labi, nevis veidot avīzes lapu bāzētjoties uz pieredzi ar portāliem. Vai bija grūti ieskriet The New York Times , The Washington Post , The Times un desmitiem citās avīžu lapās? Un pamanīt, ka ritenis jau sen kā ir izgudrots?
Labi. Prieks, ka vismaz kaut kāda attīstība notiek. Lai arī maziņš. Un maziņa.
|
 |
 |
2003 13. janvāris pirmdiena
|
 |
Diezgan jautri ir vērot tos cilvēkus, kas uzskata, ka viņiem asociatīvā domāšana (dzīves uztvere) ir savādāka, nekā lielākajai daļai citu cilvēku. Tos, kas uzskata un izrāda (ar mainīgām sekmēm), ka domā savādāk. Spilgts piemērs. Visi, kas redzējuši "Oligarhu " (vai vismaz tie, kas publiski izsakās par šo filmu), uzskata, ka tas ir kaut kas pieskaitāms modernajam krievu grāvēju (diloģija "Brat" un "Brat-2" vai arī "Antikiller") stilam.
Buļļa kakas, es jums teikšu :)
Tas pat nav laba režisora rokās nonākušais krievu-mafijas-dara-savas-lietas tipa scenārijs. Kur nu vēl realizācija.
Stāsts ir triviāls līdz saknei. Četri jauni zinātņu kandidāti perestroikas laikā sāk saprast, ka spēks ir neba iekš zaļiem krokodiliem (tie, kas redzējuši filmu, sapratīs) un akadēmiskajiem grādiem, bet gan iekš zaļiem bukazoīdiem un viņu galvām. Viss atdurās pret valsti, kas arīdzan saprot, ka krokodili ir fufelis, kā arī iekš tā, ka ideāli ir tikai pasakās.
Kaut kas šajā filmā bija no padomju kino klasikas, kaut kas no modernajiem krievu seriāliem, un liela daļa parastam mirstīgajam saprotamu lietu. Kā arī neatņemamais Krievijas kino kases gabaliem raksturīgais happy-end/2, half-happy-end, not-the-end-yet, u.t.t.
Man ļoti patika.
|
 |
 |
|
 |
Sludinājums vai kas tur. Pārdodu savu PC.
P4 1.5 GHz
256 sdram pc133
nvidia geforce2mx 32 metri
40gb 7200 hdd (barracuda)
pioneer dvd-rom 106 sērijas (multizone)
mouse / pele / barības vadi :)
Cena sākot no ls 350 300. Info uz meilu.
|
 |
 |
|