|
laacz tagad
klausās:
Radio NABA
Autora domas ne vienmēr sakrīt ar autora domām. © spectatorIr pagājuši 24 gadi un 7 mēneši un 28 dienas kopš mana mūža laimīgākās dienas
Papildus 3355 maniem pļurkšķiem ir sapļurkstēti 33189 sveši pļurkšķi.
ICQ: #58279153 (very rarely)
MSN:
E-mail:
Mazās pustizlās ikoniņas aiz linkiem (ne visiem) arī šo to nozīmē.
|
|
<br />
<br />
<br />
2004 29. janvāris ceturtdiena
2004 28. janvāris trešdiena
|
 |
Uzdevums: izmēzt no kāda faila visu, kas sākas ar kvadrātiekavu un beidzas ar kvadrātiekavu.
Šādi to var uzrakstīt vienkārši: # cat file | sed -e s/\\[[^]]*\\]//g
Es rakstu nevienkārši: # echo "<?=preg_replace('|\[[^\]]*\]|s', '', file_get_contents('file'))?>" | php -q
|
 |
 |
|
 |
MySQL'am, Postgresam un vēl iespējams šim tam ir daiļa nestandarta konstrukcija LIMIT from, how much
Piem., iekš Oracle šādas lietas nav. Taču, viens daiļš selekts prot to imitēt.
SELECT * FROM (
SELECT * FROM (
SELECT * FROM (
SELECT * FROM (
SELECT
order-key,
data-values
FROM
table
ORDER BY
order-key DESC
) WHERE rownum <= max-limit
) ORDER BY order-key ASC
) WHERE rownum <= min-limit
) ORDER BY order-key DESC
Pie kam, iesaku ar šo rownum uzmanīties. Elfz iepointoja, ka jamo var salīdzināt tikai ar < vai <= . Piem., SELECT COUNT(lauks) FROM table WHERE rownum > 1 vai SELECT COUNT(lauks) FROM table WHERE rownum >= 2 atgriezīs 0 pat tad, ja tabulā ir dikti daudz ierakstu.
|
 |
 |
2004 27. janvāris otrdiena
|
 |
Pastāstīšu par to, kā es pielietoju (vai vismaz cenšos pielietot) terminu tags (dažviet dēvēts arī par birku) un elements.
Daudzi gan <p> , gan </p> , gan p dēvē par tagiem. Manuprāt, tā nav pareizi :)
Tags (birka) ir <p> , <p style="color: #ff0;"> , <p> .
Savukārt to, kas ir p , blockquote dēvē par elementu.
Tātad, par tagu es dēvēju elementa pierakstu XML'ā, kur to no abām pusēm iekļauj smaller than un greater than zīmēs.
Patiesībā, tas, kā es to daru, nav korekti. Jo, pēc XML definīcijas, elements sastāv no trīs daļām - sākuma tags, saturs un beigu tags. Piem., <p style="color: #ff0;">Šis ir sarkans teksts</p> Attiecīgi, p ir elementa nosaukums, nevis elements (kā tam būtu jābūt pēc manām domām).
Tātad, teorija:
<p style="color: #ff0;">Šis ir sarkans</p>
- Elements (Element)
<p style="color: #ff0;">
- Atverošais tags (Opening tag)
</p>
- Aizverošais tags (Closing tag)
p
- Elementa nosaukums (element name)
style="color: #ff0;"
- Atribūts (Attribute)
style
- Atribūta nosaukums (Attribute name)
color: #ff0;
- Atribūta vērtība (Attribute value)
<p style="clear: both;" />
- Tukšs elements (Empty element)
<
- Zīme "mazāks nekā" (Smaller than; pamatojoties uz SGML simbolu nosaukumiem)
>
- Zīme "lielāks nekā" (Greater than; pamatojoties uz SGML simbolu nosaukumiem)
"
- Zīme "dubultās pēdiņas" (quotation mark; APL quote; pamatojoties uz SGML simbolu nosaukumiem)
U.t.t. u.t.j.pr.
|
 |
 |
|
 |
Sākumā vienosimies, ka mēs abstrahējamies no pārlūku savietojamības problēmām.
Šeit es Jums (tiem, kurus interesē) paprovēšu parādīt, ko es teorētiski domāju par nepelnīti piemirstajām (X)HTML bagātībām - sarakstiem (piem., ul un li )
Mani nebeidz mākt viena doma. Es naktīs murgoju (gadās:) par to. Iedomāsimies, ka mums ir ieraksts, kuram ir jāpievieno klāt kaut kādā veidā divi parametri - datums, autors un komentāru skaits. Lielākoties cilvēki ko tādu veido šādi:
<p class="entrydescr">
<span class="date">2002. gada 15. janvārī</span>
<span class="author">Vārds Uzvārds</span>
<span class="comments">6 komentāri</span>
</p>
Ir skaidrs, ka tādējādi tiek grupēti kopā vienādas loģiskās nozīmes lauki. Bet vai tad tam nav domāti saraksti? Jo kas tad tas ir, ja ne saraksts? Tad kālab lai mēs neizmantotu ul un li elementus, lai to visu arī semantiski padarītu par sarakstu?
<ul class="entrydescr">
<li class="date">2002. gada 15. janvārī</li>
<li class="author">Vārds Uzvārds</li>
<li class="comments">6 komentāri</li>
</ul>
Sekojošais kods katram ul.entrydescr saraksta elementam labajā pusē piekārto 1em lielu atkāpi un padarot šos elementus par inline, novieto tos vienu otram blakus:
ul.entrydescr li {
display: inline;
margin-left: 1em;
}
Es labprātāk būtu margin-left: 1em novietojis atsevišķā selektorā:
div.entry ul.entrydescr li {
display: inline;
}
div.entry ul.entrydescr li+li {
margin-right: 1em;
}
Kāpēc? Tīrības mīlestības dēļ :) Pirmajā variantā katram li elementam kreisajā pusē pieliekas klāt 1em liela atstarpe. Taču, loģiski, ka pēdējam elementam man šo atstarpi vairs nevajag, ne? Tāpēc, es labprātāk pielieku labajā pusē 1em lielu atkāpi katram li elementam, pirms kura ir li elements.
Aizmirstam par sākumā aizmirsto. IE nesaprot...
Kā jau viegli nojaust, li+li selektors nevar tikt izmantots, ja ir vēlme Firebird identisku izskatu iegūt arīdzan Internet Explorer pārlūkā. Jā, kārtējo reizi IE mums piedāvā savu jauko spēju nesaprast to, kas tik labi noderētu.
Attiecīgi, zināmas grūtības (bet ar pāris viltībām arī tās var apiet!) rada, piem., horizontālu svītriņu ieviešana starp šī saraksta elementiem, bet ne pirmā elementa kreisajā un pēdējā elementa labajā pusē. Bet kas tad ir kvalitatīva, loģiska, strukturēta, arī koda līmenī pievilcīga weba veidošana, ja ne zināmu un ne tik ļoti grūtību pārvarēšana?
|
 |
 |
|
 |
Pagājušonedēļ pirmdien man bija visnotaļ jauka izdevība noskatīties preses seansā kādu filmu, kuras angliskais nosaukums ir The Rundown . Latvisko nosaukumu no telefonsarunas diemžēl nepiefiksēju :)
Filmā galveno lomu tēlo aktieris ar maģisko vārdu The Rock, kurš lielākajai daļai ir zināms kā lielais ļaunais Skorpionu karalis iz divām pēdējām The Mummy filmām - The Mummy Returns un The Scorpion King.
Sižets ir trivialitātes kalngals. Beks ir t.s. retreival expert - cilvēks, kurš specializējas dažādu priekšmetu un dzīvu būtņu atgūšanā. Viņam dikti jau nu nepatīk ieroči, jo tiklīdz viņš tos sāk pielietot it appears that there are very much dead people. Taču, jāatzīst, ka gan ar, gan bez tiem viņš ir visnotaļ labs kauslis, kas filmā arī tiek vairākkārtīgi demonstrēts. Tātad, atgriežoties pie sižeta. Kā pēdējo uzdevumu pirms pelnītās pensijas un sava restorāna atvēršanas viņam nozīmē atgūt no Amazones džungļiem bosa dēlu, kurš par savu veco neliekas vairs ne zinis. Dēlu tēlo daudzu meiteņu simpātiju objekts Sean William Scott, kura filmogrāfijā kādu nopietnu filmu atrast varētu būt pagrūti - American Pie pirmā un pēdējā daļa, Final Destination (šī laikam vienīgā var pretendēt uz daudz maz nopietnas filmas statusu), Road Trip, Jay and Silent Bob Strike Back, Bulletproof Monk, u.c.
Tad nu, ticiet vai nē, bet piedzīvojumi sākas. Manuprāt, sīkāk sižetu klāstīt nav jēgas.
Filma kā jau klasiska PG-13 piedzīvojumu filma ar pietiekamu daudzumu vardarbības, minimumu asiņu, ļauno vergturi (starp citu, viņa lomu tēlo viens no manuprāt izcilākajiem šāda tipa lomu tēlotājiem - Christopher Walken), daiļo beibi ar džungļu izturību, bezjēgā (labā nozīmē) kolorītu skotu nacionalitātes pilotu, kurš viens pats varētu izvilkt visu filmu, vietējiem mērkaķveidīgajiem partizāniem, steriliem džungļiem un nedabiski lielām un tiešām iespaidīgām, raktuvēm, kurās tad arī vergo minētā ļaunā tēla jumta nomāktās Amazones džungļos esošās pilsēteles iedzīvotāji.
Tuvcīņu (un tālcīņu) skati ir ļoti labā līmenī. Ja man būtu izdevība, es labprāt tos vēlreiz noskatītos palēninājumā. Tiešām prieks bija tos vērot.
Pēc iepriekšējās rindkopas kauns būtu nepieminēt visai kolosāli uzfilmēto kautiņu, kurā no vienas puses participēja mūsu galvenais varonis, bet no otras - vairāki partizāņu mērkaķveidīgie (un, kā vēlāk izrādās, ne tikai kauties mākoši, bet arī sentimentāli un par pasaules boksu viedokli havojoši) cilvēkveidīgie tēli.
Jau minētais skotu pilots ar savu skotu akcentu ir kaut kas fascinējošs, jo nevienam nav noslēpums, ka man piemīt izteikts īru, velsiešu un skotu angļu valodas dialekta fetišs.
The Rock vietā varētu gluži labi iederēties arīdzan Vin Diesel vai, ja nu kāstinga procesā rodas pilnīgs potenciālo aktieru izsīkums, Steven Seagal. Tiesa, šis teikums nav absolūti nekāds pārmetums The Rock. Viņš filmā notēloja tiešām adekvāti un pat man patika jaunizceptais vēsā tipa grāvēju varonis.
Pie jociņiem acīmredzami ir piestrādājuši holivudas standarta līmeņa humora plēsēji, jo nekas spīdošs un izcils šajā jomā nevīd.
Uz sitienu man rodas tikai divas asociācijas - Indiana Džounss un Rembo. Laikam jau šo divu (un, visticamākais, vēl pāris) filmu kišmišs varērtu radīt ko šādu.
Visā visumā, tik tiešām labs kino, lai atpūstos no vienreizējā Džonija Depa viņa pēdējā meistarstiķī Karību jūras pirātos, visiem zināmās epohālās triloģijas fināla, vai pārspīlējumu pilnās Tarantino animācijas filmas par Bila nogalināšanu.
Piedzīvojumu filmu kategorijā dodu septiņus ar pus lācīšus iz desmit pieejamajiem.
|
 |
 |
|
 |
Sākumā jāatrunājas, ka savas domas par Kill Bill apkopošu tad, kad būšu noskatījies arīdzan vol. 2 , jo pirmā daļa man aizdomīgi lika vilties, ibo ibo līdz šim biju domājis, ka Tarantino ir vairāk talants, nekā vienkāršs ambiciozs Holivudas pašpuika. Bet manu viedokli pagaidām vismaz palūgšu nekomentēt, jo tas nepretendē uz pēdējās un galīgās versijas statusu.
Un tagad vēl viena vilšanās. Skaļi par treileri (latviskojums, ņemot vērā, ka ir arī tīzeri, cinematic treileri, TV spoti, TV hailaiti, meikingofi, u.c., šim vārdam maz eksistē?) nosauktais minūti garais klipiņš patiesībā ir vienkāršs tīzeris, kurā nav teju ne mazākās filmas kadru smakas. Tāpēc ņemiet jamo medium quality.
Starp citu iepriekšminētajā Japānas vol. 2 saitā ir pieejams mazliet savādāka tipa tīzeris. Manuprāt, mākslinieciski vērtīgāks un pretenciozāks :)
Kill is love. Kill Bill - The Love Story.
|
 |
 |
2004 26. janvāris pirmdiena
2004 22. janvāris ceturtdiena
|
 |
IE atkal izcēlās. Šoreiz ar DOM objekta document metodes getElementById() implementāciju... Nodemonstrēsim uzskatāmi:
[... kaut kas cits ...]
<input type="radio" name="opt1" id="opt2" value="2" />
<input type="radio" name="opt" id="opt1" value="1" />
[... kaut kas cits ...]
var element = document.getElementById('opt1');
var value = element.getAttribute('value');
alert(value);
Pēc idejas vajadzētu izlekt paziņojumam, kurš saturētu skaitli "1", jo vienīgais elements ar id="opt1" ir pirmais.
Taču ne saspiesta sūda!
Izlec skaitlis "2"!
Update: Workarounds man iznāca šāds...
|
 |
 |
|