Atom Chip laptopiņš. Interesanti parametri. Ļoti interesanti parametri.

Visur tiek reklamēts, lai drīzumā gaidām Toxic. Ir arī lapa. Es jau neko, bet mēs jau takš zinām, kas, kam un kāpēc tas ir. Pietiek apskatīties šo lapiņu.

Papildināts. Tiem, kas tankā - Labas ir Bite GSM priekšapmaksas karte Lietuvā.

Jamiem te pilnā sparā notiek tablešu kapsulu reklāma zarnu mikrofloras uzlabošanai - Linex.

Maskavieši ir izteikti patrioti. Gan valsts, gan pašas Maskavas. Pie kam, par pēdējo viņi stāv un krīt. Tas attiecas gan uz tiem, kam jaunā Maskava patīk, gan tiem, kas alkst pēc senajām dienām.

Dzīves moto lielākajai daļai Maskaviešu ir elementārs: Ja nedrīkst, bet ļoti gribās, tad drīkst.

Nav brīnums, ka viņi te vairāk šņabi dzer. Viņu alus ir vienkārši šausmīgs.

Te vēl aizvien apritē ir vārds spekulants ar to pašu nozīmi, ko padomijas laikos. Izņemot, protams, tiesisko aspektu.

Interneta cenas ir lielākas nekā pie mums. Ir arī trafika uzskaite. Pat lokālā. Ja nav trafika uzskaites, tad ir tā ierobežojums.

Izrādās, ka Krievijā ir vairākas vecvalodas. T.i. - valodas, nevis dialekti. Pamatā vienas valodas izplatības reģions aprobežojas ar mazu miestu. Teiksim, šapovalovu valodā ir 400 vārdu, ar kuriem var aprakstīt faktiski visu. Tiesa, primitīvā līmenī.

Patēriņa cenu kāpums, salīdzinot ar Latviju, ir mežonīgs. Teiksim, vidējais patēriņa grozs gada laikā ir kļuvis divreiz dārgāks.

Reformas vēl tikai notiek. Reģionālā vēl tikai notiek, pie kam lēnām un ilgi, veselības aprūpes reforma plānojas, izglītības reforma notiek, bet katrā reģionā pa savam, sociālās reformas vairāk tiek orientētas uz atvieglojumu likvidēšanu un to aizvietošanu ar kompensācijām naudiskā izteiksmē.

Šodien ieberzāmies nesliktā korķī. Galu galā tika nolemts braukt caur pagalmiem. Vienā vietā garām ejošs pensionārs mums paziņo, ka jābrauc atpakaļ. Priekšā esot bezceris. Nu, izstāsta ceļu, bet mēs, protams, neko nesaprotam. Galu galā, arī mans vedējs ir no Maskavas dienvidiem un austrumu galu ne pārāk pārzin. Tad nu onka pat nepaprasot iekāpa mašīnā un teica - braucam, es parādīšu ceļu. Nu neko, izveda mūs pa mazajām pagalmu ieliņām, pie kam arī apstāstīja mazliet - kas un kur atrodas, ir agrāk atradies un būs nākotnē. Tā teikt - gidu arī patēloja ;)

Pāris novērojumi no sociālā plauktiņa.

Maskavā ir vienreizējs sovjetiskā, postsovjetiskā, modernā un ultramodernā mikss. Brīžiem šķiet, ka esi kaut kāda mazliet nevesela arhitekta-dizainera-biznesmeņa-reklāmas darbinieka sapnī.

Maskava ir nenormāli liela.

Krievijā visas zināšanas (ieskaitot savas valsts iekšpolitiku) ir virspusējas. Gan sētniekam sašam, gan šoferim Valērijam, gan uzņēmuma izrīkotājam Maksimam.

Par Latviju viņi ir dzirdējuši mazliet no visa kā. Pamatā dominē divi momenti. Pirmais - pie jums krievus ienīst, ar viņiem nerunā, par viņiem nerunā, krievu skolas ir slēgtas, u.t.t.. Otrais - Latvija ir Eiropa. Ar visām attiecīgajām lietām. Gan ekonomiku, gan dzīves līmeni, gan cenām.

Latvijā vienīgās divas vietas, ko cilvēki zin ir Rīga un Jūrmala. Vienīgais zināmais notikums - Jaunais Vilnis.

Lavijas krievi, salīdzinot ar Maskavas krieviem ir noslēgti, neviesmīlīgi, kašķīgi, un tumši ļautiņi. Pārspīlēju, bet kontrasts ir ļoti krass.

Maskavā Bērnu pasaule atrodas uz prestižākās ielas un vēl aizvien ir tikai un vienīgi bērnu preču veikals. Pie kam - gigantisks.

Komsomoļskaja Pravda ir dzeltenā prese. FHM ir piecas reizes biezāks, interesantāks un kvalitatīvāks par Latvijas analogu.

Bizness Krievijā (un konkrēti Maskavā) ir kaut kas tik savādāks, ka vai nu.

Cilvēks nevar nopirkt jaunu mašīnu, ja viņam nav konkrēta līmeņa ienākumu. Pat, ja var atļauties. Arī māju nedrīkst tā vienkārši iegādāties. Pat, ja var atļauties. Tas, ar kādu mašīnu tu brauc un, kur tu dzīvo, tiek noteikts ar nerakstītu likumu palīdzību. Ja Tavs uzņēmums mēnesī apgroza dažus miljonus, tas nebūt nenozīmē, ka Tu drīksti braukt ar džipu, vai divus gadus vecu Mersi. Tāpēc te ir visnotaļ ierasta parādība - vecas un lētas, bet maksimāli nokomplektētas automašīnas.

Automašīnas made in russia ir ~50%. Hummeru ir jūra. Šī ir pasaules Hummeru galvaspilsēta, ja ņemam to skaitu un izdalām uz iedzīvotāju skaitu.

Braukšana pa trotuāriem, norobežojošajiem zālājiem un citām nebraucamajām vietām ir pilnībā normāla parādība. Korķi ir. Un tie nav mazie Rīgas korķeļi. Ceļi ir lieliskā stāvoklī. Bez ironijas.

Luksofori ir ar gaismas diodēm, nevis blāvu lampiņu un stiklu, kā pie mums. Var ļoti labi redzēt arī tad, ja acīs spīd saule.

Tarifu plāni operatoriem ir tūkstoš un viens. Ja labi pacenšās, var sakombinēt gana izdevīgu variantu. Piem., viens no tādiem: pirmā minūte 18 dolāra centi, otrā 12, bet pārējās - 2 centi. Un tas ir nevis zvana ietvaros, bet gan visas dienas. T.i. - dienā norunā pirmās divas minūtes un tarifs uz visu atlikušo dienu ir 0.02USD/min.

A vot šeit benzīns maksā 32-35 kapeikas litrā. Ha jums :)

Maskavā *viss* ir savādāk :) Laikam kāds aklimatizācijas laiciņš ir nepieciešams, lai spētu kaut kripatiņu no tā aprakstīt ;)

Šodien agrā pēcpusdienā kāpšu iekš to eirboltik areoplān un lidoš uz maskavij kādas piecas dienas pastrādāt. Bik skērī jau ir, bet gan jau ka tikšu galā :)

Jelgavas Chilli pica turpina mani priecēt. 20. augustā, atgriežoties no Eiropas brauciena pa ceļam no lidostas tika nolemts iegriezties Jelgavā kaut kur paēst. Kur nu vēl citur, kā Čilli picā.

Pulkstens desmit, laikam (vakarā). Apsēžamies ar Inesi pie galda. Pienāk meitene. Es jau uzreizi zinu, ka gribu lazanju. Inese vēl papētīs ēdienkarti. Šī aiziet.

Pēc brīža atnāk. Ir vēlme pasūtīt kaut ko no siltajiem ēdieniem (neatminos precīzi ko). A šī mums - ziniet, lazanja jau tiek taisīta, bet nekas cits nebūs, jo virtuve taisās ciet. Forši. No viena galdiņa vienam pasūtījumu pieņem, bet otru atšuj :)

Bet tas vēl nekas.

Kad tiek palūgts un atnests rēķins, es iesniedzu savu karti. Šī aiziet. Pēc brīža pienāk pie galdiņa un tad sekoja viens no mana mūža apstulbinošākajiem jautājumiem.

- Vai Jūs nevarētu man pateikt savu pinkodu? Man tas ir jāievada.

Bah. Es biju absolūti mēms :)

Jeb's Jobs - Episode 1 : Technical Support. CG filmiņa. Datne liela, bet ir tā vērta. Arī akcentiņš ir über ;)

Filmiņa pie manis (Latvijā).

Vienreizējs tiltiņš. Tiem, kas neredz krieviski, mazliet apstāstīšu.

Iedomājaties stāvu sienu (ASV Lielais Kanjons). 1220 metrus augstu. Un tagad iedomājaties stikla terasi. Tieši tā - ar caurspīdīgu apakšu. Būtībā tas būs tiltiņš (lai foršāka sajūta). Daile. Es arī gribu pakutināt sevi no iekšas.

Nospēru no Petroviča.

C|Nets ir palaidis jaunu portālu (kā viņi paši to dēvē), kurš apskata populārākos jautājumus par tehnoloģiju tēmu, kuri tiek apspriesti visas pasaules blogos - Blogma (what is blogma?)

Tas vairs nav nereāli: OS X PROVEN hacked and running on an ordinary PC. Jāizrok kāds cietais disks un būs jāpaprovē ;)

Plus - dikti jauks citāts :)

It is illegal to obtain them from torrent sites by searching under the following keywords: "VMWare files for patched Mac OS X Tiger Intel"

Ko tik cilvēki nedara sava darba saglabāšanas un prēmijas labad ;) Cilvēks pavadījis visu vētru uzturot pie dzīvības serverus Ņuorleānas debesskrāpī desmitajā un vienpadsmitajā stāvā: The Interdictor. Lasīt vajadzētu sākt no šejienes. Palasiet arī komentārus.

Pirmais ieraksts:

Hmm. This could actually be a nasty storm.

Starp citu, viņa un pārējo kolēģu tik rūpīgi sargātais un uzraudzītais datu centrs ta ir labi. Iespējams, ka arī visu vētru nostrādāja. Bet tagad kaut kā attiecīgās hostinga kompānijas lapa neverās vaļā :)

Pēdējā laikā aizvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka jūtos nepilnvērtīgs, jo nelietoju Mac OS X. Uz šo atklājumu mani uzvedina tas, ka teju vai ik mēnesi uzrodas kāda programma, kura man tik tiešām aizķerās, bet, redzieties, ir pieejama tikai un vienīgi uz jēpīšiem. Par pašas operacionālās sistēmas grafiskās vides jaukumiem un dažnedažādām fīčām ij nemaz nerunāsim.

Tas gan nenozīmē, ka es būtu ar mieru tā uz sitiena nomainīt darbstaciju no Win uz Mac. Man tik apķepot uz kādu mēnesi, diviem to meduspodu ar ābolīti iedodiet ;)

Šomēnes tā programma, kuru gribētos pabakstīt, ir Ulysses.

Gauži pasen biju ielicis dziesmiņu iz kanādiešu bļaura Hawksley Worksman. Līdz pat šim vakaram tā bija vienīgā, ko zināju no viņa repertuāra. Vakar vakarā gauži netīšām kādā visu aizmirstā nomaļā atvilknē uzgāju šī izpildītāja kompaktdisku Lover / Fighter.

Noslaucīju putekļus, ieliku atskaņotājā un... BAH

Vienreizēji detaļās atstrādāts meinstrīma pops, kuru par tādu neceļās mēle saukt.

Laikam jau esmu no tiem, kuriem padodiet smuku, saprotamu un melodisku mūziku ar mazliet provokatīviem, lai arī aizvien romantiskiem vārdiem.

P.S. Tikai tagad iedomājos, ka pilnīgi iespējams, šis ir viens no tiem mūziķiem, kuru ieraugot uz skatuves, ģībst visas mazās meitenītes. Kā tas mani nepārsteigtu.

Smeiklīgs hoaxs. Par gūgles izaugsmi ir rakstījuši daudzi. Laikam jau vislabāk sākt lasīt iz Kottkes.

Šī necilā kompānija jau ir izvērsusies, cenšoties iespiesties ikviena Interneta lietotāja dzīvē, lai vai ko tas darītu. Viņiem nevajag operētājsistēmu. Viņiem vajag integrāciju ar esošajām. Integrāciju ar ikvienu Interneta lietotāju pasaulē.