Pāris novērojumi no sociālā plauktiņa.

Maskavā ir vienreizējs sovjetiskā, postsovjetiskā, modernā un ultramodernā mikss. Brīžiem šķiet, ka esi kaut kāda mazliet nevesela arhitekta-dizainera-biznesmeņa-reklāmas darbinieka sapnī.

Maskava ir nenormāli liela.

Krievijā visas zināšanas (ieskaitot savas valsts iekšpolitiku) ir virspusējas. Gan sētniekam sašam, gan šoferim Valērijam, gan uzņēmuma izrīkotājam Maksimam.

Par Latviju viņi ir dzirdējuši mazliet no visa kā. Pamatā dominē divi momenti. Pirmais - pie jums krievus ienīst, ar viņiem nerunā, par viņiem nerunā, krievu skolas ir slēgtas, u.t.t.. Otrais - Latvija ir Eiropa. Ar visām attiecīgajām lietām. Gan ekonomiku, gan dzīves līmeni, gan cenām.

Latvijā vienīgās divas vietas, ko cilvēki zin ir Rīga un Jūrmala. Vienīgais zināmais notikums - Jaunais Vilnis.

Lavijas krievi, salīdzinot ar Maskavas krieviem ir noslēgti, neviesmīlīgi, kašķīgi, un tumši ļautiņi. Pārspīlēju, bet kontrasts ir ļoti krass.

Maskavā Bērnu pasaule atrodas uz prestižākās ielas un vēl aizvien ir tikai un vienīgi bērnu preču veikals. Pie kam - gigantisks.

Komsomoļskaja Pravda ir dzeltenā prese. FHM ir piecas reizes biezāks, interesantāks un kvalitatīvāks par Latvijas analogu.

Bizness Krievijā (un konkrēti Maskavā) ir kaut kas tik savādāks, ka vai nu.

Cilvēks nevar nopirkt jaunu mašīnu, ja viņam nav konkrēta līmeņa ienākumu. Pat, ja var atļauties. Arī māju nedrīkst tā vienkārši iegādāties. Pat, ja var atļauties. Tas, ar kādu mašīnu tu brauc un, kur tu dzīvo, tiek noteikts ar nerakstītu likumu palīdzību. Ja Tavs uzņēmums mēnesī apgroza dažus miljonus, tas nebūt nenozīmē, ka Tu drīksti braukt ar džipu, vai divus gadus vecu Mersi. Tāpēc te ir visnotaļ ierasta parādība - vecas un lētas, bet maksimāli nokomplektētas automašīnas.

Automašīnas made in russia ir ~50%. Hummeru ir jūra. Šī ir pasaules Hummeru galvaspilsēta, ja ņemam to skaitu un izdalām uz iedzīvotāju skaitu.

Braukšana pa trotuāriem, norobežojošajiem zālājiem un citām nebraucamajām vietām ir pilnībā normāla parādība. Korķi ir. Un tie nav mazie Rīgas korķeļi. Ceļi ir lieliskā stāvoklī. Bez ironijas.

Luksofori ir ar gaismas diodēm, nevis blāvu lampiņu un stiklu, kā pie mums. Var ļoti labi redzēt arī tad, ja acīs spīd saule.

Tarifu plāni operatoriem ir tūkstoš un viens. Ja labi pacenšās, var sakombinēt gana izdevīgu variantu. Piem., viens no tādiem: pirmā minūte 18 dolāra centi, otrā 12, bet pārējās - 2 centi. Un tas ir nevis zvana ietvaros, bet gan visas dienas. T.i. - dienā norunā pirmās divas minūtes un tarifs uz visu atlikušo dienu ir 0.02USD/min.