Beidzot arī mūsumājā tika pieslēgta veļmašīna, kura pirms tam nepilnu nedēļu iesaiņota bija gozējusies virtuvē. Bošiņš kā jau bošiņš. Saprātīgs daudzums fīču. Bet tas nebūt nenozīmē to, ka viss ir banāli un vienkārši.
Manuālis, kurš nāca komplektā bija pieejams visās skandināvu valodās (kuras es ne nu gluži pārvaldu ne nu kā), bet nedz angļu, nedz krievu, nedz franču, nedz latviešu nebija. Nu, tika fiksi sazvanīta bode, no kuras veļmašīna atceļojusi un pasūtināta lietošanas pamācības latviskā versija. Ieguvām sliktas kvalitātes kopiju.
Tā ir uzrakstīta tulkota tiek fifīgi, ka papildus tam, ka visai sarežģīja iemaņu apgūšanu pareizai veļmašīnas ekspluatācijai, tā arīdzan sagādāja makten daudz jautru mirkļu. Teiksim, tādas frāzes un vārdi, kā tekstīlijas, ieteikumi par iepakojuma likvidēšanu, mašīnas kājas pretuzgriežņi, pārpludināšanas bīstamība, funkciju slēdžu — slēdzis, līdz ar to tiek samazināti apmierinoši mazgāšanas rezultāti, u.t.t.
