Heh. Viens, divi.

Esmu noguris no absolūti useless OOP piemēriem. Tiem, kas sevi lepni dēvē par WEB–oriented. Piem., kāds sakars WEBam ir ar to, ka sarkans ir krāsas apakšklase, kvadrāts ir kāda visai abstrakta objekta apakšklase, u.t.t., u.t.j.pr. Gimme something real. Cilvēku interesē, kā izveidot WEB aplikāciju, nevis, kā inheritēt peni (pardon my french).

Diktā kaudze ar dažādām programmiņām. Noderīgām un ne tik ļoti. Cilvēks ir centies. Pie kam, ir vērts viņa lapu pabrowsēt arīdzan dziļāk.

Nu laikam ir mana kārta teikt teicamo no sērijas a krieviem bija labāk.

Man, teiksim, ir skaidrs funktieris, kurš ir Electrolux & Co leckapju saldētavām. Viena saldējamā kamera, kura forsētā režīmā divās vai mazāk stundās sasaldē teju vai jebko līdz ledus laikmeta fosīliju līmenim, un divas vai vairāk uzglabāšanas kameras.

Bet, jāatzīst, ka esmu vairāk nekā nepatīkami pārsteigts par šo jauno ledusskapju parastās daļas ietilpību. Teiksim, pieņemamu izmēru leckapis, kurš ir mazdrusciņ lielāks nekā vidusmēra agregāts (augstumā laikam 2 metri), nebūt nenozīmē, ka tajā ir iespējams salikt visu, ko vien vēlas sirsniņa.

Nu jā, jā. Ārzemēs viss, kas tiek iepakots jebkāda vieda iepakojumos, nepārsniedz kaut kādus mistiskus daždesmit centimetru izmērus. Bet ievietot trīslitru burku, neizņemot vienu vai vairākus plauktus, ledusskapī, kurš ir paredzēts arī saldētu produktu uzglabāšanai, nav iespējams. Nerunājot nemaz par alus pudelēm, kuru skaits pārsniedz desmit (sāku saprast ārzemēs esošo māniju dzert šo gardo sulu no pretīgām alumīnija bundžām).

Rezultātā esmu nonācis pie secinājuma,. ka, ja vēlies iepildīt savā ledusskapī to pašu, kas savulaik ir ietilpis tavā Minskā, nāksies vien pirkt lielumlielu herņu, kura maksā virs 350 latiem. Jo lielu ledusskapi, kurš nav A+ energoefektivitātes klases pārstāvis, uzturēt es neņemos.

P.S. Par to, ka Electrolux ir vienīgā saprātīga cilvēka izvēle ledusskapju jomā, šoreiz nerunāsim. Tas ir fakts.