Atpakaļ uz pirmo lapu

laacz » 2004 » 9. februāris

Unibanka

14:13 @ 2004-02-09 = 12 blabla  

Ja nu vienīgi, es vēlētos uzdot pāris jautājumus [retoriskus] visiem zināmās bruņotās laupīšanas sakarā.

  • Nolaupīti ~112 tūkstoši latu. Pārāk maz bezmaz vai perfekti veiktai un viennozīmīgi ilgi plānotai operācijai. Te ir divas iespējas. Vai nu banka slēpj zaudējumu patiesos apmērus vai arī zagļi ir aplauzti — naudas tur nav bijis, cik ir plānots.
  • Kā ir tikts telpā, kurā tiek glabāti videoieraksti? Kā tas ir iespējams? It īpaši naktī? Vai tas nav tāds kā major security breach?
  • Kurā bankā, kazino vai velnsviņzinkurvēl visā plašajā pasaulē ir iespējams atvērt seifu nakts laikā? Pat zinot kodu, turot rokā atslēgu un esot pie paša seifa durvīm?
  • Kā ellē ratā vispār ir nokļūts līdz seifam nakts laikā, kad visur ir ieslēgta signalizācija, un visas entās durvis ir ciet?
  • Kāpēc drošības pasākumi nav nostrādājuši? (Pieņemu kā pašsaprotamu, ka bankā, ja tā pretendē uz kaut mazliet nopietnas finanšu iestādes statusu, ir jābūt vairākiem drošības līmeņiem un vairākiem savstarpēji nesaistītiem un neatkarīgiem vairāk vai mazāk automātiskiem rīcības plāniem neparedzētās situācijās.)

1 Pecis @ 14:45 (2004. gada 09. februāris)

Apskati ziņas laacz :) Tad arī sapratīsi ka tavas aizdomas ir pamatotas. Aizturēti Falk apsargi. Liecības neklapējot. Nu vobšem viens piesedz.

2 Sandis @ 15:32 (2004. gada 09. februāris)

ja kas tad arii ar visiem apsargiem gjeelas neklapee — taatad unibankai nav seifi ar laika kodiem — naac jebkuraa laikaa un lauz valjaa. pret shitaadiem apsargu uzbrukumiem vienkaarsi var nodrosinaaties ar shiem laika seifiem un lielaaku apsargu skaitu — puulii buus gruutaak atrast sabiedrotos.
veel kas — falck tagad nesen vinneeja 5 gadu liigumu apsargaat iebrauksanu vecriigaa. settings Vecriga_Security=0.

3 Pecis @ 15:48 (2004. gada 09. februāris)

Sandis: tu vienu nenoliegsi — smērēt viņi māk :)))

4 rxc @ 16:43 (2004. gada 09. februāris)

tur ir viena aciis leecosha kljuuda — bankas sargaa falck apsargs. group 4 falck ir inkasaacijas firma, abaam ir viena maate, bet taas ir principaa citas sabiedriibas
vot!

5 jack @ 17:20 (2004. gada 09. februāris)

nezinu kā ar to banku 10 līmeņu aizsardzībām. Ir tā ka man čoms Unibankā pa apsagru strādā. Tipa vienš puņķains džekiņš lūr kamerās.
Vienas diennakts laikā signalizācija iedarbojas ~4 reizes. Vienkārši jaātslēdz un jāpasaka apsardzei (kura parasti ierodoties 10 minūšu laikā) ka viss ok.

Nu patiesībā pieļauju iespēju ka banku aizsardzība ir diezgan uzpūsta, jo kurš gan idiots ietu riskēt? :)

6 JIB @ 17:52 (2004. gada 09. februāris)

me teiktu ka ta ir nevis laupisana ben zadziba — mehanisku bojajumu nav, cilveki netika apdraudeti (piespiesti). Tikai klusi mierigi nofenderja drusku naudinas un dazas videokasetes pie reizes.
Emm, ka backupotajs, varu piebilst ka tik nopietna limena organizacijai glabat apsardzes videoierakstus taja pasa maja kur tie filmeti, tas nozime atlaist apsardzes prieksnieku ar "pazoru" ta lai vins augstaku vietu par ierindas sargu nekad nedabutu.

7 es_pac @ 18:17 (2004. gada 09. februāris)

Daži man pazīstami kādas bankas drošības dienesta cilvēki visai nievājoši izteicās par Unibankas drošības dienesta darba organizāciju un darbības principiem…

Bet — kas ir skaidrs — Unibankai zaudējumi ir daudz lielāki, jo, ja apzog (aplaupa, vai kā savādāk "aptīra") bankas centrālo biroju, tad tas ir smags, krusttēva Korleones cienīgs, spēriens pa pēcpusi attiecīgās kredītiestādes prestižam, kuru gan naudā nevar izteikt, tomēr zināmu ietekmi uz darbību tas atstāj…

8 martins @ 18:31 (2004. gada 09. februāris)

es domāju, ka vienīgie, kas no tā cietīs ir apdrošinātāji un varbūt falck.
unibanka neko nezaudēs, jo neviens klients nav cietis un nevar ciest defoltā, līdz ar to, neviens nopietns esošais un potencialais klients šā notikuma dēļ unibanku nepametīs, jo saprot, ka klientus tas neskar un nevar skart nekādā veidā

pēc 2 nedēļām par visu šito atcerēsies tikai vistiešāk ar to saistītie cilvēki, mums jau būs pavisam citas aktualitātes

9 inguseens @ 19:21 (2004. gada 09. februāris)

cik nu var ticēt panorāmai, (mediju konstruetā realitāte), tad tur bija teksts, ka paņemta nauda dažādās valūtās, plus tas, ka summa ir relatīvi neliela. Man liek domāt, ka prieksā ir paņemts nevis bankas centrālais seifs, bet piemēram valūtas maiņas punkts bankā, kura varbūt tik drosi nemaz nebija apsargāta, kā bankas centrālais seifs.

10 inguseens @ 19:22 (2004. gada 09. februāris)

sorry: seifs — kurš nevis kura

11 misame @ 09:18 (2004. gada 10. februāris)

es_pac: unibankas centrālais birojs ir Rīdzene, bet uz ausīm tak paņēma Vecrīgas filiāli (?)

12 es_pac @ 09:34 (2004. gada 10. februāris)

misame: Rīdzeni "paņēma", uzklikšķini kaut vai uz linka (tiešsaistnes:)) pie raksta — atvērsies ziņa no TVNET un tur augšējā rindkopā ir rakstīts kur.
Labi, nezinu, varbūt šis fakts tiešām par Unibanku neko neliecina, bet vismaz konkurentiem ir iemesls drusku pasmīnēt…

Kā tu saucies:
Tava e-pasta adresīte:
(nevienam netiks rādīta, vai dota; pat pie komentāra ne)
Ko teiksi?
FYI
* Formatēšana: iekļaujot tekstu no abām pusēm iekā '//', tas iznāks kursīvā: //teksts// (teksts), bet treknu tekstu var dabūt ar '**' katrā pusē: **teksts** (teksts), savukārt pasvītrotu ar '__': __teksts__ (teksts).
* Enteri tiek automātiski pārtaisīti par enteriem. Jebkurš HTML (izņemot <BR.*>) tiek parādīts, kā ievadīts (ne HTML'iski)
* E-pastu var vadīt droši iekšā, ja ir bailes no spambotiem. Tas tiek aizsargāts no jamajiem.
* Jebkurš url'is (www.kaka.com, http://kaka.com/, …) tiek automātiski pārtaisīts par spiežamu prieku (www.kaka.com, http://kaka.com/, …)
* Ko nozīmē 'detransliterēšana'? Manuprāt sen jau ir laiks sākt rakstīt nevis translitā (aaboljiishi), bet gan normāliem letiņu burtiem (āboļīši). Tad nu tieši to arī dara attiecīgā poga - pārveido tekstu no translita uz parastu. Gadās kļūmītes, bet labāk šitā nekā nekā.
 

Valid CSS! Valid XHTML 1.0 Transitional! Valid RSS! Valid Atom!
Tātad tā. Kopīraita notice. Viss materiāls, kas atrodams šajā saitā nedrīkst tikt izplatīts, kopēts, jebkādi citādi reproducēts vai izmantots bez manas (laacz) rakstiskas atļaujas. šīs tiesības man laipni piedāvā Autortiesību Likums.
Jebkura informācija, kuru kāds labprātīgi publicē šajā saitā (piemēram, komentāri), pieder tās autoram. Taču, ievietojot infromāciju šajā saitā, tās autors sniedz saita īpašniekam tiesības to daļēji vai pilnā apjomā lietot, izplatīt, reproducēt, modificēt, adaptēt, publicēt, tulkot, publiski demonstrēt. Saita īpašnieks ir tiesīgs jebkuru komentāru jebkurā brīdī dzēst, vai modificēt.
© 1996 — 2025 laacz. Visas tiesības… nu jūs jau zināt, kur.
Spēcināts ar SPP (S Pivom Potjaņet) v2.0b (code name Marasmus)
Hostingu laipni piedāvā DEAC.

laacz blog activity

Top.LV

 

Lapa izlīdusi no servera dzīlēm 0.03084 sekundē(s)