Mīļie cilvēki. Aizmirstiet par samocītām templeitu sistēmām. Ir ļoti maz gadījumu, kad tādas ir nepieciešamas. PHP pats par sevi ir templeitu sistēma. Teiksim, salīdzinām:
<!−−{FOREACH $FORUMS AS $FORUM}−−> <a href="<!−−{$FORUM−>URL}−−>"><!−−{$FORUM−>title}−−></a> <!−−{ENDFOREACH $FORUMS}−−>
Un analogu PHP
<? foreach ($FORUMS as $FORUM) { ?> <a href="<?=$FORUM−>URL?>"><?=$FORUM−>title?></a> <? } ?>
Pirmajā gadījumā mums templeits vēl ir jāparsē un jākompilē. Otrajā gadījumā mums tas nav jādara.
Un nevajag argumentu, ka dizaineris nejēgs rakstīt otro variantu, bet jēgs pirmo. Tas ir absurds pieņēmums. Ja viņš spēj iemācīties pirmo, spēj arī otro. Pie kam ātrāk, nekā pirmo. Jo viņam nebūt nav jāmācās viss tas pats, ko zin programmētājs. Viņam nepieciešama maza daļa, kuru var apgūt no dažiem piemēriem un pāris paskaidrojumiem.
Pie kam, izmantojot PHP, brīdī, kad nepieciešama papildus funkcionalitāte (Jā, jā, neviens tev neaizliedz arī outputam piešķirt savu loģiku!), tev rokas nav saistītas ar izmantotās templeitu sistēmas iespējām. Tev nav jāveido jauni filtri, jājaucas biznesa loģikā, nav jāpapildina vai jāmodificē templeišu parseris, u.t.t.
Labi. Neizplūdīšu. Tik vien kā pārvaicāšu: „kālab vēlreiz jāizgudro velospiēds”? Es vēl saprastu, ja to dara izklaides pēc. Pašizglītošanās nolūkā.
Protams, ka pastāv specifiski gadījumi, kad sava templeitu valoda ir nepieciešama. Teiksim — multi–user vidē, kur katrs lietotājs var kaut ko mainīt. Nedos takš viņiem rakstīt PHP kodu.