Kā sakrāt naudu un kā nesaskumt bez tās.
Naudas krāšana vienmēr ir bijusi grūta padarīšana. Lai cik tu krātu, attopies, ka neko neesi sakrājis vai arī ar laiku aizmirsti krāt :) Tāpēc tiek izmantota metode, kura man (un ne tikai man, cik zinu), lai cik tas dīvaini nebūtu, strādā. Ļoti vienkārši — tiklīdz makā parādās kāda monēta ar piecdesmit santīmu nominālu, tā tiek ievietota kādā citā vietā, no kuras nauda netiek ņemta. Krājkasītē, slepenā kabatiņā, whatever. Un izdodas ;) Ar laiku sakrājas…
Otrā metode būs savā ziņā antidepresants. Ja kāds sūdzās par to, ka nav naudas, sakām, lai šis cilvēks paceļ gaisā labo roku. Paši arī izpildam savus norādījumus. Kad tas izdarīts, sakām lai paceļ arī kreiso. Darām to pašu. Tad saķeram galvu un noskaitām maģisko formulu: „Rokas ir? Galva ir? Nopelnīsim!”
1 Delfins @ 11:44 (2004. gada 18. augusts)
mana metode — izņemt no makas visu sīknaudu un likt burkā. tā ka mani ļoti besī sīknauda un patīk grozīties ar spīdošām monētam, tad ir jau sakrāts uz kādu 4–5 kg monētu :) (~30Ls)
a kur likšu — hvz :)
2 Kaitnieks @ 12:15 (2004. gada 18. augusts)
Haha, Delfins, cik sasodīti pazīstami :D
3 acidburn @ 13:06 (2004. gada 18. augusts)
nu ja man tas pats, kas Delfiinam..:))
4 ulzha @ 13:07 (2004. gada 18. augusts)
Banka arī tīri labi pilda slepenās kabatiņas funkcijas. Paņemam galvu rokās un sakām: "Rokas ir? Galva ir? Netērēsim!"
5 Livingston @ 13:38 (2004. gada 18. augusts)
Būtisku summu jau nesakrāsi, ja liek malā tikai pa 50 kapeikām vai mazāk. Šādā veidā gada laikā krāto var ātrāk iztērēt nekā ielikt kapeiku krājkasē :D
6 Kirils @ 13:18 (2004. gada 19. augusts)
ja makaa paraadaas, phe. shvaki tiem cilveekiem (kaa man), kuri skaidru naudu lieto paaris riezes meenesii.. :/
btw, ir cilveeki, kuriem aizmirstas naudu izteereet un kraajas pati no sevis. eh, kaa man gribeetos taadu algu