Dotajā brīdī viss, kas man bija nepieciešams, kā izrādās, bija riktīgi auksts un makten Užavas alus. Kā kulaks uz acs :) Itin nemaz nekur negribas iet. Tur ārā ir pārāk nelācisks laiks… Es pat teiktu, ka makten antilācisks…

P.S. Latvian T9 rocks… Incanti, vai encodings ir korekts?

Dziesma iz jaunības. Vārdu nav :) T.i. — lauž rakstīt.

P.S. Nez, kādā vīzē var pieteikt izskatīšanai dziesmu Radio SWH BB Brokastu Radio Lāgā?

Noķer papīru un trāpi ar to papīrgrozā. Īzī?

Proximity. Neiesaku aizrauties… Paldies Esh'am par norādi.

Pirmāmkārtām esmu iepazinies ar pirmajām četrām (faktiski — trim) epizodēm iz Stargate Atlantis, kas ir atsevišķs seriāls, kurš paralēli ar Stargate SG–1 astoto sezonu sāk attīstīt jaunu sižeta līniju.

SG–1 aizvien ir militāra, politiska (pirmās epizodes diplomātiskās izvirtības vien ir ko vērtas [labā nozīmē]:) un visādi citādi more or less nopietna padarīšana, kamēr Atlantis ir vairāk orientēta uz to skatītāju auditoriju, kura meklē ne tikai vairāk vai mazāk klasisku sci–fi seriālu, kāds ir SG–1, bet arīdzan izklaidi. Vietām no tiesas gaumīgs humoriņš, pārņemts viss tas labākais no SG–1 un pielikts klāt tas, kas varētu no tā paša stāsta izveidot mazliet cita veida fantastikas seriālu.

Atzīšu, ka mazliet kaitinoši ir tas, ka arī tālajā Pegaza galaktikā (jā, galaktikā, nevis zvaigznājā) arīdzan ir visnotaļ ļauna rase, kura pie tam vēl ir nemirstīga (lai arī nogalināma, nāve no vecuma vai slimībām tās indivīdiem nedraud), spēj nenormālos tempos reģenerēties, ir techniski advancēta un faktiski pārtiek no cilvēkiem :) Bet pārējais šo trūkumu atsver.

P.S. Iekš SG–1 man dikti jau nu tīk ģenerālis O`Nīls. Savukārt iz Atlantis — mans favorīts viennozīmīgi ir cilvēks ar (manuprāt skotu) akcentu — dakteris McKejs Kārsons.