Atpakaļ uz pirmo lapu

laacz » 2004 » 27. janvāris

Tagi, elementi, birkas…

16:40 @ 2004-01-27 = 6 blabla  

Pastāstīšu par to, kā es pielietoju (vai vismaz cenšos pielietot) terminu tags (dažviet dēvēts arī par birku) un elements.

Daudzi gan <p>, gan </p>, gan p dēvē par tagiem. Manuprāt, tā nav pareizi :)

Tags (birka) ir <p>, <p style="color: #ff0;">, <p>.

Savukārt to, kas ir p, blockquote dēvē par elementu.

Tātad, par tagu es dēvēju elementa pierakstu XML'ā, kur to no abām pusēm iekļauj smaller than un greater than zīmēs.

Patiesībā, tas, kā es to daru, nav korekti. Jo, pēc XML definīcijas, elements sastāv no trīs daļām — sākuma tags, saturs un beigu tags. Piem., <p style="color: #ff0;">Šis ir sarkans teksts</p> Attiecīgi, p ir elementa nosaukums, nevis elements (kā tam būtu jābūt pēc manām domām).

Tātad, teorija:

<p style="color: #ff0;">Šis ir sarkans</p>
Elements (Element)
<p style="color: #ff0;">
Atverošais tags (Opening tag)
</p>
Aizverošais tags (Closing tag)
p
Elementa nosaukums (element name)
style="color: #ff0;"
Atribūts (Attribute)
style
Atribūta nosaukums (Attribute name)
color: #ff0;
Atribūta vērtība (Attribute value)
<p style="clear: both;" />
Tukšs elements (Empty element)
<
Zīme „mazāks nekā” (Smaller than; pamatojoties uz SGML simbolu nosaukumiem)
>
Zīme „lielāks nekā” (Greater than; pamatojoties uz SGML simbolu nosaukumiem)
"
Zīme „dubultās pēdiņas” (quotation mark; APL quote; pamatojoties uz SGML simbolu nosaukumiem)

U.t.t. u.t.j.pr.

1 Jāzeps @ 17:09 (2004. gada 27. janvāris)

Spīdoši un paldies.

2 Optron @ 17:56 (2004. gada 27. janvāris)

Nu tu mani sagruzīji…
Āhhh… nav vienalga kā saukt? Galvenais pareizi pielietot :)

3 DimanC @ 21:29 (2004. gada 27. janvāris)

aha.. izrādās, tomēr bez teorijas nevar iztikt. ;–)) tb, ja esi pilnīgā skaidrībā par tehnoloģiskajiem terminiem un tās teorētiskajiem aspektiem…
nu, prieks, ka vismaz saņēmies un to atzīsti

4 Kheps @ 01:39 (2004. gada 28. janvāris)

Tolete ,klozete, wc …
Pastāstīšu par to, kā es pielietoju (vai vismaz cenšos pielietot) toleti (citi to dēvē par labierīcībām un citādi) un toletespapīru.

Daudzi mežu dēvē par toletēm. Manuprāt, tā nav pareizi :)
Tolete ir atsevišķa telpa kur ieiet pa durvīm un otrs caurums ir noslēdzošais, kur tiek izvadīts procesa rezultāts.



Bet vispār laacz Tu esi apnemibas pilns rakstit un zinot. Kēp it up. Interesantāk gan ir lasīt netehniskas dabas info, jo par tehn. jautajumiem jau dienas laika tapat daudz tiek domats un runats.

5 Zajac @ 09:15 (2004. gada 28. janvāris)

To Kheps:

Labierīcības rakstās kā tualete nevis tolete. To jau skolas pirmajās klasēs mācīja.

6 Kheps @ 10:47 (2004. gada 28. janvāris)

Zajac, paldies par labojumu, noteikti pielabosu nākamajoZ kopotajos rakstos.
Laacz, uztaisi if'u, ja ir teikums like %rakstāks kā% tad automātiski izdzēst, nebūtu lieki jālasa bezsaturiski komenti.

Kā tu saucies:
Tava e-pasta adresīte:
(nevienam netiks rādīta, vai dota; pat pie komentāra ne)
Ko teiksi?
FYI
* Formatēšana: iekļaujot tekstu no abām pusēm iekā '//', tas iznāks kursīvā: //teksts// (teksts), bet treknu tekstu var dabūt ar '**' katrā pusē: **teksts** (teksts), savukārt pasvītrotu ar '__': __teksts__ (teksts).
* Enteri tiek automātiski pārtaisīti par enteriem. Jebkurš HTML (izņemot <BR.*>) tiek parādīts, kā ievadīts (ne HTML'iski)
* E-pastu var vadīt droši iekšā, ja ir bailes no spambotiem. Tas tiek aizsargāts no jamajiem.
* Jebkurš url'is (www.kaka.com, http://kaka.com/, …) tiek automātiski pārtaisīts par spiežamu prieku (www.kaka.com, http://kaka.com/, …)
* Ko nozīmē 'detransliterēšana'? Manuprāt sen jau ir laiks sākt rakstīt nevis translitā (aaboljiishi), bet gan normāliem letiņu burtiem (āboļīši). Tad nu tieši to arī dara attiecīgā poga - pārveido tekstu no translita uz parastu. Gadās kļūmītes, bet labāk šitā nekā nekā.
 

Valid CSS! Valid XHTML 1.0 Transitional! Valid RSS! Valid Atom!
Tātad tā. Kopīraita notice. Viss materiāls, kas atrodams šajā saitā nedrīkst tikt izplatīts, kopēts, jebkādi citādi reproducēts vai izmantots bez manas (laacz) rakstiskas atļaujas. šīs tiesības man laipni piedāvā Autortiesību Likums.
Jebkura informācija, kuru kāds labprātīgi publicē šajā saitā (piemēram, komentāri), pieder tās autoram. Taču, ievietojot infromāciju šajā saitā, tās autors sniedz saita īpašniekam tiesības to daļēji vai pilnā apjomā lietot, izplatīt, reproducēt, modificēt, adaptēt, publicēt, tulkot, publiski demonstrēt. Saita īpašnieks ir tiesīgs jebkuru komentāru jebkurā brīdī dzēst, vai modificēt.
© 1996 — 2025 laacz. Visas tiesības… nu jūs jau zināt, kur.
Spēcināts ar SPP (S Pivom Potjaņet) v2.0b (code name Marasmus)
Hostingu laipni piedāvā DEAC.

laacz blog activity

Top.LV

 

Lapa izlīdusi no servera dzīlēm 0.03336 sekundē(s)