Pēdīgā laikā viens no top strīdiem webdeveloperu lauciņā ir par XML — vai pārlūkam ir jāapstrādā kļūdas vai arī jārāda XML dokuments pat tad, ja tas nav korekti noformēts? Te tad arī ir tas punkts uz i.
Tātad tā. Kopīraita notice. Viss materiāls, kas atrodams šajā saitā nedrīkst tikt
izplatīts, kopēts, jebkādi citādi reproducēts vai izmantots
bez manas (laacz) rakstiskas atļaujas. šīs tiesības man laipni piedāvā Autortiesību Likums.
Jebkura informācija, kuru kāds labprātīgi publicē šajā saitā (piemēram, komentāri), pieder tās autoram. Taču, ievietojot infromāciju šajā saitā, tās autors sniedz saita īpašniekam tiesības to daļēji vai pilnā apjomā lietot, izplatīt, reproducēt, modificēt, adaptēt, publicēt, tulkot, publiski demonstrēt. Saita īpašnieks ir tiesīgs jebkuru komentāru jebkurā brīdī dzēst, vai modificēt.
© 1996 — 2025 laacz. Visas tiesības… nu jūs jau zināt, kur.
Spēcināts ar SPP (S Pivom Potjaņet) v2.0b (code name Marasmus)
Hostingu laipni piedāvā DEAC.
1 Smejmoon @ 18:03 (2004. gada 16. janvāris)
Manuprāt nevajadzētu rādīt, ja ir kļūdas, izņemot XHTML, jo tas ir HTML surogāts un uz to attiecas HTML tradīcijas.
Un vispār kapēc XML (izņemot to, ka Timam tas patīk)?
Kā XML+browseris nodrošina dokumenta autentiskumu izmantojot HTTP protokolu? Nekā! Manuprāt nav nekādas garantijas par to, ka ja dokuments izskatās XMLkorekts, tas arī ir tāds, kādu autors to sūtīja.
Kurnuvēl domāja:(
2 lasītājs @ 18:38 (2004. gada 16. janvāris)
Smejmoon, runa ir nevis par dokumenta autentiskumu (ar to nodarbojas citos slāņos), bet par pieraksta nekļūdīgu interpretāciju, tas ir, lai izrauts tīkla kabelis neliek cilvēkam nodomāt, ka viņš novembrī veicis piecus maksājumus ( un nevis divdesmit piecus ), bet, lai redz paziņojumu, ka viss dokuments patiesība nav ielādēts, jo ir nekorekts, ir tādas un šādas kļūdas … Realitātē līdz šādiem kļūdu paziņojumiem ir iecerēts neaiziet, jo programmētāji būs spiesti iepriekš izcīnīties ar šīm kļūdam, jo zinās, ka pretējā gadījumā viņu aplikācijas vispār "neies" un nevis kaut kā izlocīsies.
3 Smejmoon @ 19:16 (2004. gada 16. janvāris)
Piemēri:
a) <kurss nauda="EUR">0.67</kurss>
b) <kurss nauda="EUR">0.675</kurss>
c) <kurss nauda="EUR">0.6749999998</kurss>
e) <kurss nauda="EUR">0.6
f) <kurss nauda="EUR">0.6549999
[c] ir pareizā vērtība kā floats attēlots decimālajā.
[e] un [f] ir nepareizs XML;
es kā cilvēks varu pateikt, ka ja ir nobiris kabelis, tad [f] ir atnācis pareizi un tas, ka tur ir vēl 998, tas tāpat ir skaids, pēc float definīcijas.
vai pareizs ir [b]?
Starpības naudas ziņā nekādas.
Starpība man kā programmētājam ir liela, jo float formā nevar attēlot šādu skaitli un tapēc šādi dati ir nepareizi.
Vai pareizs ir [a]?
Man nav iebildumu pret korektu datu pārraidi un pret standartiem. Vienkārši konkrētajā gadījumā ar piedāvātajiem rīkiem (hipotētiekais piemērs IE+https+XHTML1.01) nav garantijas par šādu precizitāti.
Tapēc nav ko tēlot, ka kā XHTMLs validēsies, tā būs.
Iespējams, tā nav problēma, dažiem dokuments atbildīs DTD (kas neko nenozīmē par to vai informācija ir pareiza), daži lietos HTML401 Transitional, daži lietos GPG+plain text.
4 Smejmoon @ 19:18 (2004. gada 16. janvāris)
nekonseventi sanāca:
"konkrētajā gadījumā ar hipotētiekajiem rīkiem", atvainojiet.
5 misame @ 00:02 (2004. gada 17. janvāris)
imho, par izrautu kabeli var ļoti labi pārliecināties, dokumentā ievietojot checksummu doc. pārsūtot, ja klienta aprēķinātā checksumma neatbilst servera piedāvātajai.
6 Smejmoon @ 08:45 (2004. gada 19. janvāris)
2misame: :)
7 Axl @ 13:12 (2004. gada 19. janvāris)
Labs iemesls, kāpēc tomēr būtu jāapstrādā kļūdains XHTML:
http://diveintomark.org/archives/2004/01…
8 Jāzeps @ 14:06 (2004. gada 19. janvāris)
Axl, par visu pēc kārtas:
1) Tim Bray aicina pārtraukt invalīda koda parsēšanu klientos, jo tas ļauj izstrādāt šķību, greizu kodu. Tajā pašā laikā Pilgrims norāda uz dzīviem kļūdu piemēriem un izmanto to kā argumentu PAR. Loģika, māmiņ, mīļā, kur tu ziemo? Tikai tāpēc, ka tie ir pazīstami vārdi? Vai arī doma "ja jau krutie džeki nespēj atbilst standartiem …", ja? Krutie džeki nespēj tāpēc, ka viņiem nav laika darīt to, ko nevajag darīt. Tā vietā software izstrādātāji plēš matus, jo viņiem jāziedo spēki invalīdu koda interpretēšanā tā vietā, lai koncentrētos uz kaut kādām lietotājam (un nevis stulbajam markapa rakstītājam) patiešām noderīgām fīčām.
2) Trackback arguments vēl viens loģikas kalngals. Vaina tak ir tajā softā, kas tos apstrādā. Sanāk, ka mēs bremzēsim tikai tāpēc, ka līdz šim ir uzrakstīti daži greizi softi.
3) Pilgrims dažreiz uzvedas kā mazs peramais puika.
9 Uibis @ 10:57 (2004. gada 20. janvāris)
Nevis punkts, bet gan kulaks uz i