Jāatzīst, ka pasākums ir mazliet kuriozs — simtiem cilvēku, maksājot no deviņiem (iepriekšpārdošanā) līdz divdesmit (pasākuma dienā) latiem par ieeju, dodas uz Kongresu pili, lai skatītos teju sešas stundas ilgstošu vienu no visnīstākajiem mediju satelītiem — reklāmas klipus.

Klipu kolekcija sastāv no kurioziem, smieklīgiem, dīvainiem, jocīgiem, nesaprotamiem un gana lielā daudzumā 'izglāb draugu' un 'piesprādzējieties' reklāmas klipiem.

Par to, vai es būtu gatavs par šādu pārtiju maksāt brangu ieejas naudu, vēl zinātnieki strīdās. Taču, viens fakts ir nenoliedzams — izturības pietika pirmajām divām pustotru stundu garajām reklāmas kaudzītēm (kopā bija četras).

Pirmajā daļā bija ļoti liels labu, smieklīgu un jautru reklāmu īpatsvars. Otrajā, diemžēl, man tīkamu reklāmu bija stipri mazāk, kas arī kalpoja kā viens no ieganstiem (papildinot jau esošos — miegainums, ēstgriba, alusgriba, dibengala atrofija), lai pasākumu atstātu.

Taču, galu galā jāsecina, ka esmu gauži apmierināts ar to, ka izdevās apmeklēt reklāmas rīmu nakti. Cilvēku daudz, mūzika skaļa, alkohols par maksu un viss pārējais, kas piederās pie šādiem laikam pat mazliet elitārā tipa masu pasākumiem.

Izdevās beidzot noskatīties pilnā garumā Nike reklāmu ar futbolistiem krātiņā (Loosers go home), papriecāties par vienreizējo Serbijas–Melnkalnes You should take a train, par ironisko kontracepcijas līdzekļu reklāmu ar nelietīgajiem zīdaiņiem, kuri piešmucē visu un visur, pabrīnīties par kādu garlaicīgu trīsdesmito gadu kafijas reklāmu trīs minūšu garumā, būt pilnīgā autā par kādas Saudu Arābijas kompānijas grandiozo reklāmu, skaļi aplaudēt sarkanā krusta reklāmai par to, ka dažviet ziemassvētku nav, jo ir karš (pirms tam ar pretraķešu uzparikti tiek notriekts salatētis ar saviem briežiem), un saprast vienkāršo patiesību — smiekli ir labākais garastāvokļa uzlabošanas veids.

Cheers