Pirmais sērijveidā ražotais datoriņš. Nosaukums ir saīsinājums frāzei „UNIVersal Automatic Computer”.

Projekts tika sākts tālajā 1948. gadā, un trīs gadus vēlāk, 1951. gadā, tika laists klajā pirmais modelis — UNIVAC–I.

Galvenie izstrādātāji bija J. Presper Eckert un John Mauchly , kuri līdz tam bija radījuši ENIAC (milzīgs ASV aizsardzības resoram domāts dators, kurš spēja sekundē veikt 5 000 saskaitīšanas, 357 reizināšanas un 38 dalīšanas operācijas).

Pasūtījums, kā jau tajos laikos pierasts, nāca no ASV valdības puses, kurai savajadzējās jaunu datoru (ne dārgu), lai tiktu galā ar mežonīgo ASV populācijas pieaugumu (tā sauktais baby boom).

Pirmais publiskais darbs šim datoram bija 1952. gada ASV vēlēšanu rezultātu prognozēšana. Tika izdomāts, ka uzvarēs Eizenhauers. Kā jūs domājat, kas uzvarēja? :) Dators paredzēja precīzi.

UNIVAC saskaitīt spēja 0.12 sekundēs, rezināt — 1.6 sekundēs, bet dalīt — 3.6 sekundēs.

Vēl viens šī datora radītais efekts bija pierādījums, ka tajā izmantotā magnētisko lentu tehnoloģija datu ievadei bija stipri ātrāka, nekā līdz tam izmantotā un faktiski kanonizētā IBM perfokaršu sistēma.

Datora izveide maksāja apmēram vienu miljonu dolāru. Pavisam tika radīti 46 UNIVAC sērijas datori.

Tiem, kas interesējas — 1968. gadā, kad tika laista klajā kārtējā UNIVAC modifikācija UNIVAC–1108, minimālajā komplektācijā ar 1.3 MHz procesoru, 512 kilobaitiem RAM un 100 megabaitiem cietā diska tas maksāja tik vien, kā 1.6 miljonus dolāru (ar iegādi, piegādi un uzstādīšanu). Ā, gribās arī printeri, magnētisko lentu lasītāju/rakstītāju, perforkaršu lasītāju/rakstītāju, ? Par šī 'papildus' aprīkojuma cenām, diemžēl, informācijas nekur nav ;/