Stāvu es pie duravām, bet uz pakāpieniem atrodas sieviete, kura vāvuļo ar savu draudzeni. Protams, pienākot manai kārtai pamest šī viesmīlīgā trolejbusa divtik viesnmīlīgās telpas (jo ārā auksts un vējains), tiek uzdots viens vienīgs jautājums:
– Jūs takš nekāpsit, vai ne?
Uz ko sieviete atbild ļoti mulsinoši:
– Ja pierunāsiet, tad kāpšu.
Šo dialogu neturpināju, ibo nācās jau slīdēt ārā no trolejbusa un doties uz darbu. Visā visumā, šī garā saruna pierāda to, ka cilvēku fantāzija ir neizmērojama.
1 Yoghurt @ 09:23 (2003. gada 13. marts)
Laikam tie anjuki par sabiedrisko transportu vienmēr nāk iz dzīves.
Tipo:
Džeks, grib izkāpt un jāutā priekšā stāvošam:
-Jūs kāpsiet ārā?
-Jā
-Bet tie, jums priekšā arī kāps?
-Jā
-Kā jūs zināt, pajautājāt?
-Jā
-Un ko viņi atbildēja?
2 SID @ 10:28 (2003. gada 13. marts)
..ak zheel ka es nebraucu ar sab.trans. ..tad gan to sievieti pierunaatu…. ;)
3 jb4 @ 18:10 (2003. gada 13. marts)
es arī savu sievu pirmoreiz satiku trolejbusā
4 skalpelis @ 02:34 (2003. gada 22. marts)
Varu saderēt, ka tas bija 19. vai 20. trolejbuss :)