Kaut kas baisi baisi vecs..

Ja tu esi palaidis garām savu izdevību, tātad tā nebija tava izdevība.

Sen nav bijis neviens dziesms. Šodien piedāvāšu Jumsim pirmo dziesmu no izcilas filmas izcila soundtracka.

Aprīļa sākumā, vai marta beigās man sanāca vērot kādu filmu ar absolūti neko neizsakošu nosaukumu — K–PAX. Un pilnīgi negaidīti, šis darbs, mani pārņēma savā varā jau no pirmajām minūtēm un nelaida vaļā līdz pat tā beigām. Un vēl pāris dienas. Laikam pat vēl šobrīd. Apvienot savā ziņā naivu fantastiku ar pilnā mērā baudāmu, piesātinātu un aizraujošu sižeta līniju virkni.. Te nevilšus es aizdomājos par Azimovu. Nez kāpēc. Varbūt tā noskaņa, kura man radās vidusskolas laikā pārlasot vienu no maniem mīļākajiem autoriem, ir manāma šajā filmā. Bet varbūt tā ir vienkārši tāda tipa pasaules uztvere. Vai arī, man tikai tā liekas :)

Katrā gadījumā, filma liek aizdomāties par lietām, par kurām parasti ironiski pasmaidām. Vai arī vienkārši, neiedomājamies padomāt.

Jā. Bet, par skaņdarbu. Ļoti skaists (laikam pat divdaļīgs) četrarpus minūšu īss acumirklis. Ai. Ko tur daudz gvelzt. Vēl tikai atļaušos ieteikt noskatīties filmu. Jo ir dažas lietas, kuras ir ļoti ļoti grūši noraksturot..

Šāda tipa zvans varētu iederēties kādā no mūsu varenajiem un spējīgajiem provaideru supportiem.

– Hallo, vai tas ir Internets?

Bet vispār, viskaut kas tāds šur tur ir, un pat vēl kaut kur ir sameklējams. Paldies exleram.