1 procesors @ 21:02 (2002. gada 05. decembris)

IMG ir bildeem

2 Smejmoon @ 21:10 (2002. gada 05. decembris)

<rant>
buutu rakushi virzienaa, kaa xml labaak atteelot .. vai izdomaajushi izmantot kaadu arii kaadu citu rendereeshanas modeli

shitaa xhtml padariishana nav lai tikai buutu pakaljsavietojamiiba ar html1.0??
</rant>

labi, ka izmeta tur daudzus citus arii vajadzeeu izmest

8.1. The abbr element
8.2. The acronym element
8.3. The address element
8.4. The blockquote element
8.6. The cite element
8.7. The code element
8.8. The dfn element
8.10. The em element
8.11. The heading elements
8.12. The kbd element
8.13. The line element
8.15. The pre element
8.16. The quote element
8.17. The samp element
8.20. The strong element
8.21. The var element

3 Munthon @ 21:18 (2002. gada 05. decembris)

UN kas tev XSL nepatiik?

4 Smejmoon @ 21:19 (2002. gada 05. decembris)

Munthon: XSL Tu mineeji pirmais :) Tad arii saki, kas nepatiik un kas patiik :p

5 Munthon @ 21:22 (2002. gada 05. decembris)

citaats no tevis: buutu rakushi virzienaa, kaa xml labaak atteelot .. vai izdomaajushi izmantot kaadu arii kaadu citu rendereeshanas modeli

A bet ar xsl no xml–a var pashu vellu dabuut aaraa.

6 procesors @ 21:23 (2002. gada 05. decembris)

a kaada starpiiba starp XSL XML un XHTML

7 Munthon @ 21:25 (2002. gada 05. decembris)

XML ir principaa pamataa visiem shiem.

XML specenee aprakstiits kas tas ttads tags ir un kas ir vinja atribuuti (nu taa vispeeriigs skaidrosjums man sanaaca)

A XSL ir xml -s kas domaats lai transformeetu citu xml

utt…

8 Munthon @ 21:27 (2002. gada 05. decembris)

A par shito visu lietu var daudz uzzinaat tieshi www.w3.org

9 Smejmoon @ 21:29 (2002. gada 05. decembris)

karoče — plēsties par to vai vajadzīgs strong vai bold tags, man liekas garām.

xsl tikai pārveido vienu tekstu par citu. šajā gadījienā par XHTML. (kas ir apakšklase XML)

un XHTML stāsta, kā to visu attēlot uz ekrāna. lūk šajā vietā tad nu nebūtu slikti pieķerties klāt. Kā attēlot uz ekrāna.

vai es kautko netā pateicu??

:P (c) 4 lcz

10 procesors @ 21:33 (2002. gada 05. decembris)

varbuut XML ir krutaaks par PHP bet palasot neko vinjaa nesapratu un pat piemeerus panjemot nekas neizdevaas

11 Munthon @ 21:35 (2002. gada 05. decembris)

nea. XML datus apraksta. Taa nav servera puses pro. val.
piemeeru gribi?

<koks>
visaads musars
<zars><ciczars></ciczars lapuSkaic="2">
</zars>
visaads musars
<zars></zars>
</koks>

12 Smejmoon @ 21:37 (2002. gada 05. decembris)

XML — struktureeti dati (teksta formaa)
XHTML — pastaasts brouserim, kaa tos atteelot.

ne?

13 procesors @ 21:38 (2002. gada 05. decembris)

diemzheel nesapratu kaada vinjam jeega mekleet paHTML kodu mainiigo <koks> ?

14 8_slimo @ 21:39 (2002. gada 05. decembris)

PMB (pilniigi melna bilde)! :PPP

15 Munthon @ 21:39 (2002. gada 05. decembris)

iiii. XML ir skaartotas info pierakstiishanas veids. Arii html,xhtml utt.. ja tos pareizi raksta ir XML–i

16 laacz @ 21:42 (2002. gada 05. decembris)

Smejmoon, nepareizi. Ideaalaa gadiijumaa (kaa tas domaats) — XHTML ir pirmais solis celjaa uz XML (2. versija laikam ir otrais solis:), lai atdaliitu izskatu no satura. So — dokumenta saturu aprakstam ar XHTML, izskatu ar CSS. Taada ir taa galvenaa ideja.

17 procesors @ 21:42 (2002. gada 05. decembris)

a kautkur kodaa tu nosaki kaads buus <koks> un kaads buus <ciczars> un ko noziimee lapuSkaic ?????????
8_veseljojies : es arii neko daudz

18 Munthon @ 21:43 (2002. gada 05. decembris)

A es dzirdeeju taadu fiichu: XML–aa iegruuzh datus, peec tam tos ar xsl paarveido uz HTML un peec tam var izmantot arii css, lai defineetu stilu.

19 laacz @ 21:45 (2002. gada 05. decembris)

HTML ir miris. Tagad buus ljoti vienkaarshi. XML — strukturaali uzglabaat datus. HTML — dokumentus prieksh weba (starp citu, dalja parseru piesienas, ja nekorekti nesteeti logjuiskaas struktuuras elementi ieksh HTML) vai kaa cita. XSL ir stailshiiti XML'am, CSS — [X]HTML'am. XSL doma ir daudz plashaaka. Tas ir parseris. A CSS ir vizuaalaa renderinga defineetaajs.

20 procesors @ 21:45 (2002. gada 05. decembris)

aa skaidrs bet vaitad topashu ar PHP nevar izdariit?
ja var tad laikam kaa plus tiek mineets ka PHP leenu apstraadaajas (piemeers laacz.lv/talk)

21 laacz @ 21:46 (2002. gada 05. decembris)

Munthon: taa nav fiicha, taa ir reaala dziive :)

22 Munthon @ 21:47 (2002. gada 05. decembris)

procesor: nu visi tie xml–i un xsl–i arii diezgan bremzee:)

23 Munthon @ 21:49 (2002. gada 05. decembris)

laacz: jaa, bet pac to esu maacijies tikai teorijaa. Paaris reizes gan ar XSL esu XML par PDF taisijis.

24 Smejmoon @ 21:52 (2002. gada 05. decembris)

ok, samplis, kur es to izmantoju dziivee. skolai. nav pabeigts.

http://smejmoon.freezope.org/valoda.xml
http://smejmoon.freezope.org/valoda.xsl
http://smejmoon.freezope.org/valoda.css

25 procesors @ 21:56 (2002. gada 05. decembris)

a shito jau DC arii izmanto

26 Munthon @ 21:57 (2002. gada 05. decembris)

Atljaushos izlikties stulbs, bet kas ir DC ?

27 infernal @ 22:00 (2002. gada 05. decembris)

vinjsh laikam domaa direct connect

28 procesors @ 22:01 (2002. gada 05. decembris)

I* kaads tu attapiigs

29 Munthon @ 22:02 (2002. gada 05. decembris)

:( Neesu par to dzirdeejis. VAi vareetu paluut iisu skaidrojumu…

30 procesors @ 22:02 (2002. gada 05. decembris)

laikam bus jaapamaacaas bet vai vispaar ir veerts??? kura lapa taa stabilie iet uz xml ? nevis uz php

31 infernal @ 22:03 (2002. gada 05. decembris)

gigi… un pasaki man, ko/kur dc izmanto peec tavaam domaam?

32 procesors @ 22:04 (2002. gada 05. decembris)

manual.yo.lv

dc vinju izmanto lai noskaidrotu to ko tu gribi nokachaat un ko tu shaareesi kurus folderus

33 Munthon @ 22:04 (2002. gada 05. decembris)

procesor neviena lapa nevar iet uz xml. Tie ir pliki dati. Lai gan xsl ir iespeejams veikt kaadu nelielu datu apstraadi, kuru vareetu nosaukt pat par mazu skriptinju.

34 infernal @ 22:04 (2002. gada 05. decembris)

m? kas ir "vinju"? xml? xsl? css? ghe

35 Smejmoon @ 22:05 (2002. gada 05. decembris)

Munthon: dc ir piraatu softs, ko šie divi pirāti izmanto. es šodien noskaidroju. :P

procesors.: tajā linkā, ko es ieliku, lapa stabili iet uz xml+xsl+css. un nekāda php. ja uz Operas nerādās apsties ar sexplo.

36 procesors @ 22:06 (2002. gada 05. decembris)

I* pasties dc folderii noskaidrosi
S* nee es jau apskatiiju un izraadas ir viss taa kaa es domaaju

37 Kaklz @ 22:30 (2002. gada 05. decembris)

nu nez .. var jau buut, ka HTML arii ir miris, tachu man kaut kaa liekas, ka tik driiz taa pa iistam jau nu vinsh nepazudiis .. vienkaarshi labi ja 1% no visiem cilveecinjiem ir tie aktiivie, kas ir ar mieru apguut kaut ko jaunu, pie tam, ja veel nav iistas skaidriibas, kaa un kas tur notiekas un nav piemeeru, kaa to visu vareetu dabuut gatavu ..
kas attiecas uz HTML .. tad ir jau nenormaali liela baaze gan ar sliktiem, gan arii ar labiem piemeeriem, uz kaa vareetu balstiities ..

38 procesors @ 22:31 (2002. gada 05. decembris)

a kaada baaze ir XML iznjemot gatavu lapu peetiishana?

39 infernal @ 22:45 (2002. gada 05. decembris)

tak re' kur bāze — http://www.w3.org/TR/xhtml2/

40 infernal @ 22:48 (2002. gada 05. decembris)

tpfu, fkinais clipboard, i mean http://www.w3.org/XML/

41 procesors @ 22:52 (2002. gada 05. decembris)

jo vairaak lasu jo vairaak saprotu ka buus jaalasa vairaak

42 Munthon @ 22:53 (2002. gada 05. decembris)

Aha. PAlasi, palasi. Peec kaada vis buus skaidrs, bet kad saaksi kaut ko dariit, saprtiisi, ka nekas nav skaidrs:)

43 8_slimo @ 23:09 (2002. gada 05. decembris)

es tikai no jusu textiem esmu iebraukusi ka <…> ir dizaas kaukaa kodesanas laikam saakums, un sameejais </…> savukaart nobeigums karoche es te lasu taa kaa saliidzinaajumam panjem sveshvalodaa kaadu graamatu piem lietuviski un kauko lasi kauko saproti, kautko pilniigi nee nu vot sitaa man ir :PPPP (p.s. ko lai dara ja es esmu taada laame) :)

44 Munthon @ 23:10 (2002. gada 05. decembris)

Maacies zakjiit:)

45 procesors @ 23:12 (2002. gada 05. decembris)

8_veseljojies hei tad meees vareetu kopaa maaciities

46 8_slimo @ 23:13 (2002. gada 05. decembris)

a kur var maaciities? :P ar domu nesuutiet mani luucu gudraas skolaas :PPP

47 procesors @ 23:15 (2002. gada 05. decembris)

laikam pa webu buus jaamekleebet viss ko es maacos ir www.skriveri.lv/materiali

48 jb4 @ 01:01 (2002. gada 06. decembris)

eu. var kaads mulkim paliidzeet vai nee? man gribaas uztaisiit cvs repository kaut kur par briivu. cik es saprotu, tad tas ir kaut kaads ļuļix vai kā viņ tur sauc ar kuru viegli organizēt grupu darbu pie viena programmejama gabala. es nekur nevaru internetaa atrasts cvs prieksh riktiigiem windows draugiem. pat tas wincvs ir tikai advanceti uzrakstits, ka es nesaprotu neko — ne kads serveris vajadzigs, ne ko es iisti vareeshu dariit , neko nesaprotu. kaa juus ierubiijaaties tai visaa? VIENU GAN ES ZINU — TAS IR TIESI TAS KO MAN VAJAG. Luudzu paliidziet. paldies

49 misame @ 08:33 (2002. gada 06. decembris)

let mii spiik a vail, tuu.
Procesors — tu iri paarpratis probleemu. Visaa pilniibaa. XML, XHTML ir specifikaacijas — kaa taisiit lietas. Protokola apraksts.
Protokolu var implementeet un izmantot, kur vien veelies. Varbuut datu nodoshanai paar tiiklu, varbuut TV programmas aprakstiishanai un iesuutiishanai TV programmu managementa sisteemaa (esmu redzeejis taadu lietojumu arii).
XML nav programmeeshanas valoda, taapat kaa arii HTML nav programmeeshanas valoda.
Taapeec jautaajums, kas krutaaks, PHP vai XML ir galiigi garaam. Jo PHP toties — ir programmeeshanas valoda.
Vieniigais jautaajums vareetu buut — kaa demonstreet datus ir pareizaak — ar XSL transformaaciju HTML failam, vai ar PHP gjenereetu HTML/XHTML dokumentu. Un sheit nu atbilde ir, ka tas atkariigs no situaacijas. XSL transformaacijas veic klienta puse (aka tavs dators), kas noziimee darba slodzes paarneshanu no servera uz klientu, paliek vieniigi tiikla noslodze. Un tas buutu tiiri ok, ja to datu ir pietiekami nedaudz (bet ja daudz, tad sanaak nogruziit tiiklu).
Piemeeram — ja tev ir vajadziigi ikdienaa valuutas kursi, tad tu, protams, vari aiziet uz (http://www.bank.lv/lat/main/finfo/notval…) un paskatiities, jo vizuaali vinji ir saformateeti diezgan lasaami. Turpretim, ja tu gribeesi shos valuutas kursus izmantot savaa maajas lapinjaa, vai, veel trakaak, kaut kaadaa savaa sisteemaa, kurai vajadziigi valuutas kursi, tad vieglaak buus tos apstraadaat, njemot xml versiju (http://www.bank.lv/vk/xml.xml). Taatad — sheit mees njemam datus no bank.lv servera, uzrakstaam pashi savu transformaaciju (un to jau var briivi dariit ar XSL, PHP, ASP, vienalga ko, ka tik maak lasiit un rakstiit) un raadaam saviem klientiem.
Sorry, laacz, par tik garu komentu, bet nu… savajadzeejaas.
-––––––
Savukaart par XHTML2 speceni… a kas tad buus <img> vietaa? Izmantosim shim noluukam <object> vai ko?

50 misame @ 08:37 (2002. gada 06. decembris)

ok. atradu atbildi. tieshaam taa arii buus, ka turpmaak tikai <object> ;)
<object data="TheEarth.gif" type="image/gif">

51 misame @ 08:37 (2002. gada 06. decembris)

ok. atradu atbildi. tieshaam taa arii buus, ka turpmaak tikai <object> ;)
<object data="TheEarth.gif" type="image/gif">

52 infernal @ 10:40 (2002. gada 06. decembris)

nez, <img> škita ērtāks. bet nu pierod jau pie visa…

53 laacz @ 10:41 (2002. gada 06. decembris)

BTW, jau tagad var embedot objektus :) moš jāsāk laicīgi? :)

54 infernal @ 10:44 (2002. gada 06. decembris)

a priekš kam, laa?

55 misame @ 10:44 (2002. gada 06. decembris)

lcz: ko par <object> objektu saka visi shitie Operas, Mozillas, Phoneixi, Lynxi un kas tur nu veel?

56 !ob @ 10:58 (2002. gada 06. decembris)

2 Smejmoon: par tiem izmetamajiem tagiem. achumeli shtoli? un kaa luudzu mees formateesim textu? vai varbuut juus kontextuaalam izceelumam joprojaam lietojat <B></B>? Shie taa saucamie ''fraazes elementi" pieshkir tekstam struktuuru. Un kaartiibu miil visi. arii tie kas par to neko nezin un tie kas saka ka nemiil.

57 laacz @ 11:01 (2002. gada 06. decembris)

infernal, nu — jaaseko liidzi standratiem :)
misame: nez, IE neatbalsta :D

58 laacz @ 11:02 (2002. gada 06. decembris)

jaa, smejmoon, nepiekrītu tev. šādi tagi ir vajadzīgi un palīdz. un ir nepieciešami, tiesa, ne vienmēr izdodas tos atcerēties un izmantot :/

59 infernal @ 11:03 (2002. gada 06. decembris)

laa, bet embed jau nau nekāds standarts takš, ne? nu vismz pagaidām

60 laacz @ 11:04 (2002. gada 06. decembris)

infernal, embed nee, bet OBJECT ir :)

61 infernal @ 11:05 (2002. gada 06. decembris)

nu bet es par embed prasīju 'priekškam' :)

62 laacz @ 11:13 (2002. gada 06. decembris)

es taksh neteicu 'embed' :) es teicu 'embedot', kas ir anglicisms, nevis elementa nosaukums :)

63 misame @ 11:13 (2002. gada 06. decembris)

2 ob: bet neviens jau <b> netaisaas mest aaraa. Metiis aaraa <strong>, un tas tad peec buutiibas ir sinoniims <b> … jeb vai nee? Vismaz Mrakosofts saka, ka taa ir, jo vinji abi "Renders text in bold. "

64 laacz @ 11:14 (2002. gada 06. decembris)

misame, neiet runa par vizuaalo atteeloshanu. metiis aaraa <B> (kas jau ir obsolete), kuru aizvietos ar <STRONG> — shii taga jeega nav ieboldot tekstu, bet pastiprinaat. a kaa to pastiprinaajumu atteelos paarluuks, lai domaa pats paarluuks. kaut vai lieliem zaljiem burtiem.

65 misame @ 11:16 (2002. gada 06. decembris)

lcz: ouk. likshu visur <span class="bold">texc</span> :))))

66 Kaklz @ 11:17 (2002. gada 06. decembris)

ehh .. beigaas aizies liidz liiimenim, ka lai dabuutu tekstu vienkaarshi bold, vaidzees rakstiit kaadas paaris A4 lapas ;))

67 laacz @ 11:18 (2002. gada 06. decembris)

misame, nu pag. ja tu boldee tekstu, tu jamo gribi izcelt, ja gribi izcelt, raksti <strong>. jamam jau nav obligaati jaabuut boldaa, lai izceltos. var taksh buut arii sarkans.

68 misame @ 11:20 (2002. gada 06. decembris)

lcz: neenu, man taksh nav zheel, es ir ar mieru rakstiit arii strong.
es tik nesaprotu, kaapeec nevareeja atstaat to pashu nosaukumu "<b>", jo tas ir
1. iisaaks
2. pierastaaks
3. HTML specenee tikpat sen, taapeec <strong> nav nekaadu priekshrociibu
:)))
Vismaz prieksh backward compatibility vinji tiks atstaati, jaacer?

69 laacz @ 11:33 (2002. gada 06. decembris)

nu, pierasti ir arii leijautus ar tabulaam taisiit, checkot lapas arii ar netskeipu ceturto, un izmantot java apletus…

70 misame @ 11:39 (2002. gada 06. decembris)

hmmm. kaa izskataas, paskatoties shiis lapas sourci, pierasti ir arii visus hyperlinkus rakstiit absoluutajaas adresees :))) [….<a href="http://laacz.lv/comments/?id=948&c=9… style="….>]

71 laacz @ 11:56 (2002. gada 06. decembris)

misame, nea, man URL parserīts tā dara. nezinu, kāpēc tā esmu uztaisījis :P

72 ant @ 11:56 (2002. gada 06. decembris)

Laacz: kas Tev ir pret javas apletiem? Manupr`at lab`akais, kas var b`ut!

73 ant @ 11:59 (2002. gada 06. decembris)

un kas tiek piedaavaats vietaa? flash? DHTML?

74 misame @ 12:09 (2002. gada 06. decembris)

ant: nu, appleti ir dependanti no taa, vai uz taas mashiinas ir vispaar JVM, kaadas firmas JVM ir uzlikts utt…
jaa, dhtml rullee.. ;) [http://www.dansteinman.com/dynduo/demos/…]

75 laacz @ 12:09 (2002. gada 06. decembris)

ant, a 99% gadījumu jamie tiek izmantoti nevietā — padara lapu smagu, nereti karinošu pārlūku un visādi citādi nelietojamu. java aplets labi noder, lai paraditu savu zinatnisko petijumu rezultatus, vai ko tml.
ka ari — java savu laiku ir nokavejusi.

76 Munthon @ 12:29 (2002. gada 06. decembris)

Nepiekriitu. Java veel joprojaam tikai ieskrienas:)

77 Munthon @ 12:32 (2002. gada 06. decembris)

Ir taksh apleti, servleti, jsp utt.. Tiek veidoti web serveri, aplikaaciju serveri. Mobiilajiem tagad arii ira JVM iekshaa. UN es nezinu nevienu citu tik struktureetu valodu kaa Java.

78 laacz @ 12:52 (2002. gada 06. decembris)

Pag pag, mēs te tagad runājam par Java kā client–side appleti ieksh web'a. Un te nu gan Java jau sen kā ir mirusi.

79 Munthon @ 12:57 (2002. gada 06. decembris)

NU shai gadijumaa var mieriigi pamociities ar JavaScript. DHTML iespeejas ir diezgan plashas.

80 laacz @ 12:59 (2002. gada 06. decembris)

Vai varbūt ne HTML'isku skaistumu atstāt Flash, Shockwave?

81 misame @ 12:59 (2002. gada 06. decembris)

2 Munthon: nu, neviens jau nesaka, ka Java ir dead ;) Runa ir par to, ka vajadzeeja agraak vinjai webaa paraadiities.

82 procesors @ 13:02 (2002. gada 06. decembris)

java leenu straadaa un veel java ir jaapieinstalee liidz ar to vairaak briivas vietas vajag uz hdd un caur javu var uz pc atnaakt daudz s

83 Munthon @ 13:07 (2002. gada 06. decembris)

2 procesors. Jaa, java straadaa leenu, bet cik es zinu, tad muusdienaas servakus uz 486 baazes vairs neveido:) Issteniibaa vairaak rama taa rij. Vietu taa arii aiznjem, bet iespeejas tad tai ir vairaak. (saliidzinot apache webServer + PHP ar jakatra Tomcat) Bet par droshiibu Javaa ir smagi padomaac, taa kaa nestaasti te jokus.

84 ant @ 13:10 (2002. gada 06. decembris)

to: procesors. tu pats saproti, ko sarakstīji?

85 ant @ 13:12 (2002. gada 06. decembris)

to Munthon. par to javas leenumu. labaak buutu teikt: daudzi nemaak pareizi laist javas programmas. ir tachu JIT kompilaatori utt.

86 misame @ 13:15 (2002. gada 06. decembris)

a kaa ir, cilveeki ir tikushi galaa ar Garbage Collectora probleemu? Cik atceros, pirms ne ljoti daudziem gadiem bija taa, ka vinja iesleegshanaas briidis bija labi manaams kaa 'visa mashiina nedaudz saak iebremzeet':)

87 Munthon @ 13:17 (2002. gada 06. decembris)

:) Taa ir smaga probleema. UZ servaka es to nejuutu, bet editors man ir arii uz Javas, un tas nav nekaads mazais. Taa kaa sanaak uz apmeeram 2 min man ir paatraukums:)

88 omeega @ 13:19 (2002. gada 06. decembris)

Hmm…imho, ja <strong> nosaka to, ka teksts jaaizcelj, tad <b> ir drusku specifiskaaks– tas noraada, kaa teksts tiks izcelts. Shai gadiijumaa– paraadiisies trekniem burtiem. Tad kaapeec shis jaamet laukaa?
Karoch, me nekaa nesaprot:P

89 Smejmoon @ 13:29 (2002. gada 06. decembris)

nu ok, ja veel par toppic.

es piekrītu, ka XHTML specifikaacijaas var rakstiit <mobilais></mobiilais> <darba tel></darba tel> ar domu, ka shii infa atshkjiraas.

un ir labi, ka izmet dubleeshanos, kaa <b> <strong>..

tikai man patiktu, ka vinji atstaatu nedaudzas komandas/tagus, bet piestraadaatu pie taa, lai ar esoshajiem vareetu elegantaak un preciizaak atteelot.

savaadaak, peec CSS2 smukumiem, tas XHTML2 liekas tikai obscurisms.

<span style ="voice: soft">HTML attieciibas ar browseriem sako, pie taa arii dereetu piestraadaat.</span>

90 omeega @ 13:37 (2002. gada 06. decembris)

Nu ok. Bet ar <strong> sanaak, ka paarluks izcelj tekstu kaa vien vinjam ienaak praataa. Vai arii ne?

91 misame @ 13:44 (2002. gada 06. decembris)

2 omeega: jaa, uztaisa mirgojoshu un <h1> izmeeraa :)))))))))))))))))))))))))))

92 omeega @ 13:50 (2002. gada 06. decembris)

misame––>:)))))))))). Savdabiigs teu tas paarluks, teikshu:P

93 laacz @ 13:55 (2002. gada 06. decembris)

omeega, ljoti vienkaarshi: HTML _nenosaka_ kaa izskatiisies lapa. so, B tags to dara. jamais neatbilst HTML saakotneejai idejai. znachit jaamet aara. lietojiet CSS, vechi.

94 laacz @ 13:57 (2002. gada 06. decembris)

Smejmoon, nu pag. Juus tieshaam visi neesat lietas kursaa? XHTML ir kontents. Tas ir kontents, ar kura noformeeshanu nodarbojas CSS. XHTML vispaar nav nekaada sakara ar noformeeshanu. Izskatu. Vizuaalo pievilciibu. Vai taas truukumu. Use mo–fo CSS, ya know?

95 misame @ 14:02 (2002. gada 06. decembris)

laa: nu, me driikst oficiaali vairs nebuut kursaa, jo straadaaju pavisam citaa virzienaa. cita lieta, ka tas mani veel joprojaam interesee ;)))

96 omeega @ 14:15 (2002. gada 06. decembris)

Nja. Nu sapratu jau sapratu. 1–ais xhtml bauslis– teu nebuus lapas izskatu ietekmeet.

97 Smejmoon @ 14:38 (2002. gada 06. decembris)

(es te to pashu saistiibu atrunu, ko misame 14:02)

laacz nu tad paskaidro, kaapeec ir jaadefinee kontents kaa

8.3. The address element
8.4. The blockquote element
8.6. The cite element
8.7. The code element
8.8. The dfn element
8.10. The em element
8.11. The heading elements
8.12. The kbd element
8.13. The line element
8.15. The pre element
8.16. The quote element
8.17. The samp element
8.20. The strong element
8.21. The var element

un kaa strong un pre ir kontents?

man jau izskataas, ka tas ir kontenta un atteelojuma sajukums. sorry. bet paldiesinj, muusdienaas katrs var defineet savu dokumentu tipu un aprakstu.

98 Smejmoon @ 14:39 (2002. gada 06. decembris)

un kapeec nevareetu buut kontents, kaa <mobilais> <e–pasts> un <matukraasa>
??

99 laacz @ 14:55 (2002. gada 06. decembris)

Smejmoon, tas ir aizspriedums, jo visiem liekas, ka STRONG ir tas pats, kas B (bold).

Par kontenta definiicijaam ir vienkaarshi — aprakstus katram no shiem elementiem vari atrast teitan: http://www.w3.org/TR/xhtml2/mod–text.htm…

mobilais, epasts, u.t.t. nav universalizeeti. ir taada lieta, kaa teksta dokumenta struktuura, ko atteelot ir saukts paliikaa XHTML. teksts sastaav no shiem elementiem, kuros var ierakstiiteis praktiski jebkursh cits apakshelements.

iet runa par teksta sastaavdaljaam, kuraam ir semantiskaa doma atshkjiriiga, nevis par shaadiem speciaaliem tekstiem.

e–pasts ir tas pats links, kas ir teksta sastaavdalja, tu to vari likt kaut hedingaa. mobilais ietilpst pie addr, matukraasa vispaar ir sveshkjermenis :)

100 8_vesel @ 15:01 (2002. gada 06. decembris)

te viss saruns grozaas ap B un Strong es jau driz saksu kauko rubiit :PPP

101 Smejmoon @ 15:08 (2002. gada 06. decembris)

nu ok, par bold un strong tev ir taisnība .. <B> ir no tipogrāfijas.
šito argumentu noņemam.

un vispār nah, par to XHTML uztraukties.. manuprāt jālieto kāds saprātīgs subsets. i usio.

-> 8 : nu iedomājies, ka tipogrāfijā vīri eļļainām rokām strīdās vai labāk uz plates burtus kārtot horizontāli vai vertikāli .. bet pa to laiku kaķis staigā pa platēm … nu apmēram tā te notiek :P

102 laacz @ 15:16 (2002. gada 06. decembris)

Smejmoon, XHTML pats ir subsets:) Paareejais (deriveetais) viss ir XHTML modulji (jamais ir taisiits peec modularitaates idejas). Un tas (vai arii HTML, XHTML 1) tev buus jaalieto, lai vareetu conformeeties ar paarluukiem (pat par standartiem vari aizmirst). Pie kam, uzskatu, ka XHTML 2 ir pietiekami lielaa saakumstadijaa, lai vareetu runaat par taa reaalu implementaaciju, kur nu veel izmantoshanu dziivee. Domaaju, ka paies paaris (vairāk, gan jau ka) gadu, pirms parādīsies pirmie saiti ieksh XHTML2.

Uz doto brīdi aktuāli ir CSS Level 1 (labāk CSS2) un XHTML 1.0.

103 !ob @ 15:17 (2002. gada 06. decembris)

taatad veelreiz peeec definiicijas STRONG indicee Stronger emphasis, EM — emphasis. Elements PRE tieshaam ir izmetams jo attiecaas tiekai uz vizuaalajiem broseriem un nekaadi neietekmee dokumenta struktuuru.

Noshaushu to cilveeku kas izdomaaja triku ar tabulaam izkaartojumiem. Shkiet tuvaakie gadi paies ciinjaa par sen aizmirstaam patiesiibaam.

Pie diskusijas par Java: Client–side: never(!!!), Server–side: vareetu buut jauns leeciens. Jaa ir vajadziigs diezgan monstrozs serveris bet smejaties vai raudat — tas ir LEETAAK kaa developeet kreisas servera aplikaacijas uz nearko nesavietojamaam platformaam.

104 Smejmoon @ 15:19 (2002. gada 06. decembris)

nu ta beidzot esam +– vienojušies..

lūdzu nākošo lekciju tautai par tēmu "unicode" :)

vēl viens jautājums:

kā Tev liekas, pie kā standartu komisijām vajadzētu visvairāk strādāt, lai uzlabotu Tava darba kvalitāti?

105 Munthon @ 15:20 (2002. gada 06. decembris)

2 !ob. Gudras domas. Varbuut labaaks varianc ir klientam flash a uz servera java. NEesu nekad shito meegjinaajis. Un pat nezinu vai tas iespeejams. Kaadas ir juusu domas?

106 !ob @ 15:35 (2002. gada 06. decembris)

2 Munthon: bet protams miiljo cilveek. paskaties ar ko Macromedia nodarbojas peedeejos meeneshos. man personiigi kaa eest vajadziigs Java progammeetaajs ilgstoshai sadarbiibai. veeelams sievieshu dzimuma ljoti ilsgstoshai sadarbiibai.

107 Munthon @ 15:37 (2002. gada 06. decembris)

:) NU tad meklee vesels sivieshu dzimtes koderi. Gruuti taadas atrast:)

108 Smejmoon @ 15:39 (2002. gada 06. decembris)

!ob: paldies par skaidrojumiem :)

109 misame @ 15:45 (2002. gada 06. decembris)

!ob … paies kaads laiks, kameer tu taadu atradiisi. Es laikam zinu kaadas divas ieksh .lv ;)))

110 !ob @ 16:05 (2002. gada 06. decembris)

2 misame: taatad palikusi viena vieniiba .lv zonaa. Otra seezh man pretii un ir tikko preceejusies.

111 misame @ 16:23 (2002. gada 06. decembris)

2Ob: Anna[FN] ir preceejusies? Vai arii Kat (www.kat.lv) ir preceejusies?

112 sklp @ 16:25 (2002. gada 06. decembris)

misame, es zinu veel vienu ;)

113 sklp @ 16:25 (2002. gada 06. decembris)

kas tas ir, visiem baigi gribas tikt statistikaa uz augshu, a?

114 misame @ 16:41 (2002. gada 06. decembris)

2sklp: ok. nu, tad ir 3 ;) Nu, varbuut 5. Vai 10. Bet nu vienalga \m/ web viiru \m/ ir daudz vairaak eniivej :)
Nee, negribas tikt statistikaa uz augshu. Kas ir statistika? :PPPP

115 laacz @ 16:41 (2002. gada 06. decembris)

Anna ir preceejusies, pretim ob! seezh rediiss, kas arii ir preceejusies. Savukaart kat ir preceejusies ar savu trusiiti :)

116 kat @ 16:45 (2002. gada 06. decembris)

nu vai zi ;p //a kaapeec mani pie programmetaaju rindaam pieskaita, to nu es toch nesaprotu..

117 laacz @ 16:46 (2002. gada 06. decembris)

kat, hvz. nezinu, kaapeec rediisu pieskaita programmeetaaju rindaam. to arii nesaprotu. nu vispaar, kaapeec mani pie taam pieskaita laikam ir vieniigais, ko tagad no shitaas komentu guuzmas saprotu :)

118 rediiss @ 16:48 (2002. gada 06. decembris)

eu kas ir nevajag aiz muguras aprunaat ja

119 laacz @ 16:49 (2002. gada 06. decembris)

rediiss, ausis svilst?

120 aabols @ 16:50 (2002. gada 06. decembris)

vajag vajag ;)

121 rediiss @ 16:50 (2002. gada 06. decembris)

xhtml, css, bla bla bla…. a glavnoje — eto pcholi!

122 aabols @ 16:51 (2002. gada 06. decembris)

ja bite tev pagriezh muguru tas nebuut veel nenoziimee, ka saruna ir beigusies

123 laacz @ 16:52 (2002. gada 06. decembris)

/me no pieredzes var pateikt, ka jauniibaa arii domaaju, ka pcholi ir galvenais. tad atklaaju, ka medus nemaz nav tik garshiigs. un ka ir arii svariigaakas lietas par biteem :)

124 rediiss @ 16:53 (2002. gada 06. decembris)

a tas nav offtopiks gadjumaa? :D

125 aabols @ 16:54 (2002. gada 06. decembris)

eee sievietes?

126 rediiss @ 16:55 (2002. gada 06. decembris)

nee css =)

127 aabols @ 16:55 (2002. gada 06. decembris)

muahaa ha ha ha bingo rediiss

128 laacz @ 16:57 (2002. gada 06. decembris)

nuja. galvenais jau ir

[…]
it's called obsessions
php sessions
[…]

(c) suede

129 aabols @ 16:58 (2002. gada 06. decembris)

nu negluzhi, modificeets suede by meeeeeeeeeeeee

130 laacz @ 16:59 (2002. gada 06. decembris)

by meeeee, starp citu, aabols. tev pat praataa taadas gjenialitaates nebuutu ienaakushas. tu uz php neesi uz tu. pat uz juus neesi. tu esi uz php ar vinji.

131 laacz @ 16:59 (2002. gada 06. decembris)

tas nozīmē 5dienas īsais relativitātes šovs :D

132 misame @ 17:00 (2002. gada 06. decembris)

ok. me nezinaaja par rediisa beediigo likteni. (vajadzeeja vispaar gan zinaat, jo taksh tepat jau bija tas, kad laacz mekleeja to uzvalcinju) … nu… jaa.

133 aabols @ 17:00 (2002. gada 06. decembris)

a zato es ar suede uz tu. ja saprati, aizejam aiz lenjkja ko a?

134 laacz @ 17:01 (2002. gada 06. decembris)

a kas, tu baidies ar maniim par to parunaat te, visu koleegju klaatienee? visu laacz.lv apmekleetaaju acu priekshaa?!

135 Smejmoon @ 17:03 (2002. gada 06. decembris)

Aabols ar PHP ir uz vinji .. laacz, taas beibes nav offtopiks? vajadzeeja buut 2 piccu eedaajiem :P

136 rediiss --> misame @ 17:03 (2002. gada 06. decembris)

parasti jau viirieshiem izsaka liidzjuutiibas sakaraa ar padoshanos guustaa… sievietes savukaart apsveic

137 misame @ 17:04 (2002. gada 06. decembris)

/me kaa iisc viiriec iestaajas par dzimumu vienliidziibu :DDDd

138 rediiss @ 17:06 (2002. gada 06. decembris)

nu jaa… bet es taksh esmu sievieshu dzimuma paarstaave, taa ka mani ir jaasveic!

139 rediiss @ 17:07 (2002. gada 06. decembris)

nu tipa jaasaka nevis ' rediisa beediigais liktenis', bet 'rediisa lielaa laime' :D

140 !ob @ 17:07 (2002. gada 06. decembris)

absoluuti nestrukturizeeta diskusija par XHTML. piedaavaaju izmest.

141 laacz @ 17:07 (2002. gada 06. decembris)

rediisa lielaa laime ir kodeet CSS, HTML un citas shaadas lietas :)

142 laacz @ 17:08 (2002. gada 06. decembris)

ob!, tas ir uzskataams piemeers, pie kaa var novest nestrukturizeets HTML (pie kaa tas jav ir novedis). taa teikt — liidziibaas.

143 rediiss @ 17:08 (2002. gada 06. decembris)

a juus pashi saakaat :P

144 aabols @ 17:09 (2002. gada 06. decembris)

jaa jaa man jau arii taas cidonijas patiik

145 Smejmoon @ 17:10 (2002. gada 06. decembris)

4+2 ~=~ 3!

146 Smejmoon @ 17:10 (2002. gada 06. decembris)

Eu, jūs čatotāj,i ejiet ka nu uz delfiem!!

:P

:)

147 misame @ 17:11 (2002. gada 06. decembris)

jaa. palasiet shii faila sourci, tad sapratiisiet, cik ` struktureets` ir html :))

148 laacz @ 17:11 (2002. gada 06. decembris)

laikam jādomā par plaintext versijas taisīšanu komentiem :)

149 rediiss @ 17:12 (2002. gada 06. decembris)

eu semjon, a tu te neregulee laacha rotalju istabaa ja?

150 laacz @ 17:12 (2002. gada 06. decembris)

kur semjons? kaads semjons? /me namana :/

151 misame @ 17:13 (2002. gada 06. decembris)

lcz: super buutu. Zhetonu dabuutu!

152 rediiss @ 17:16 (2002. gada 06. decembris)

laacz viss ir shtokos. man tikai slikta redze — nevaru salasiit sarezhgjiitus vaardus

153 misame @ 17:17 (2002. gada 06. decembris)

rediiss: piemeeram, poliuretaanretusha?

154 !ob @ 17:34 (2002. gada 06. decembris)

</body>
</html>

155 Smejmoon @ 17:36 (2002. gada 06. decembris)

Semjon, luudzu neregulee! Klausi rediisu :P

156 Smejmoon @ 17:39 (2002. gada 06. decembris)

"Jus ka nezinot ka reik gyvenime daryti? Tik prie kompo sedet? Joma jo. Siulau visiems gydytis alkoholiu, mergaitemis ir cigaretemis. Sekmes. aciu"

157 laacz @ 17:40 (2002. gada 06. decembris)

esi mierīgs smejmoon, es tevi nebijush sapratush.

158 sklp @ 17:50 (2002. gada 06. decembris)

smejmoon, man liekas i ar visu tevis mineeto tu shitos tipus neizaarsteesi — taapat jau žūpas un pīpmaņi, kur nu veel vairaak, bet tik un taa kodieree…

159 8_vesel @ 18:07 (2002. gada 06. decembris)

aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa (sausmas :PPP)

160 infernal @ 20:11 (2002. gada 06. decembris)

jibitvai.. šito spamu

161 jb4 @ 00:14 (2002. gada 07. decembris)

galiig garaam ka tik gara diskusija. dazhi cilveki man te patiesham labus ieteikumus deva un man bija jalasaas cauri shitiem tuukstoshiem zinju.

paldies smejmoon par savaam lapaam tur es noskatiijos ka encoding jaaraksa windows–1257, paldies karlos par CVS — es biju cereejis ka veel bez sourceforge.net ir kaut kas mulkiem tuvaaks, bet ja tu nekaa cita nemineeju, dodos nu uz sourceforge.net un pierakstos.

paldies tiem dazhiem kas dazhos vardos pateica kas ir xml. es tikko peec www.w3schools.com pamaciibaam uztaisiiiju savu pirmo xml dokji un veel iemaaciijos xsl rakstit transformacijas.

nepaldies tiem kas te muldeeja par siikumiem, piemeram par depreceetajiem tagiem un par to kaa kuru sauc. vispaar no shitaa var atlasit desmit komentarus a parejie komentari ar piecu minuushu vertibu.

laaceen, mosh varetu arhiivaa, lai visu neglabatu dzeest to spamu laukaa un glabat vertigos komentus , kuros ir kadi linki? tad te buutu arii lapai kaada saturiska jeega :)

162 laacz @ 00:26 (2002. gada 07. decembris)

jb4, shai lapai anyway nav nekaadas jeegas, so teik it iizii

163 sklp @ 00:35 (2002. gada 07. decembris)

imho ja laacz savu lapu paarveerstu par xml xhtml xsl utml (peedeejaa nav valoda, tas ir etc, dazhaas ziemelju valodaas arii osv) forumu, es to iznjemtu no saviem feivoritiem, un kas veel vairaak — apmekleetu tikai tad, kad tieshaam vajadzeetu…

164 jb4 @ 02:48 (2002. gada 07. decembris)

oukei, ai vill tik zis iizii.

nu labi. kaa velies — dazreiz sitai lapai rodu jeegu (tikai dazreiz). tagad meeginaashu rast tajaa jeegu un uzdoshu jautaajienu.

es tagad meeginu valideet savu parastako lapu uz w3c css validatora a ziniet ko vinsh saka? vinjam unicodee seivotas lapas nepatiik! izmekleejos visu internetu un nezinu ko darit.

lieta taada ka panemu to savu izmeginajumu lapu noseivoju ar encodingu ISO tiri piri — viss ok, css validacija vienkarshi priimaa. a mana lapa pilna ar suudiem ??? ?? un ??? un ??? .

Skiet mani vieniigie beedu braalji unicode jautaajumos ir kjiinieshi un tad vinji nu par unicode lietaam sarakstiijushi simtiem padomu. viss jau buutu ok, ja vien to kiinieshu valodu kaut kad buutu pamaacijies…

vai kads zina kapec tas smirdigais validators nemiil unicode? kaa var to apiet? tas tomeer ir dikti kruta ka apakshaa lapai staav CSS VALIDATED! :)))))

ak jaa un pashaas beigas gribu izraudaties. s3rv3ris.lv pamira pirms stundas. kaads vinju atdziivinaas? man nepatiik uz locaaalaa visu testeet — tas pilniigi neinteresanti :((((((((((((( tur i spokam lapele, i man i citiem. kaa tas notiekaas?

165 jb4 @ 03:58 (2002. gada 07. decembris)

sklp man skiet tu vel neesi sapratis kas tie joki [xml,xsl,xhtml] taadi ira :) [es gan tikko bikin sapratu :)) un tapec atkal rakstu :))) ]

vispaar ieksh taa ko teicu nebiju nekaadaa zinjaa domaajis lai laacis paartaisa lapu ieksh shiim jaunajaam lietinjaam.

bet par tiem zveriem. XML vispaar pec butibas ir informacijas uzglabashanas kaartiiba un tu te viziteedams, IESPEEJAMS, nemaz nezinaatu ka komenti glabaajas ieksh XML. Kapec 'iespeejams'? Taapeec, ka var uztaiisit php (vienalga kuraa servera puses zveeraa) parseri kas nolasiis info no XML un paraadiis te smuku …….. (otrs variants — tu pamaniisi ka te ir XML, tad ja buus lietots XSL un tad to varees pamaniit spiezhot View Source)

un tagad par to kas ir daudzpunktes vietaa (divas rindinas augstaak):

paraadiis te smuku XHTML vai arii veco stulbo HTML ;) ko tu arii vareesi just tikai un vieniigi skatoties sorci. [ Iznemot gadiijumu kad tavaas rokaas ir vecs stulbs paarluuks kas nejeedz XHTML :))) ]

Ja laacz visu te paartaisiis uz XHTML, tad katraa zinjaa tev (sklp) no Bukmarkiem un Feivoritiem vinju noteikti nevadzees dzeest, bet kaa jau teicu, man tur to komentu rakstot nebija doma aicinat visu uz eks un eich tehnologijaam parakstiit . vienkarshi misanderstendings.

166 laacz @ 11:05 (2002. gada 07. decembris)

jb4, unicodee tu tekstu ieksh dokjiem vari rakstiit cik veelies, galvenais noraadi encodingu, tachu viss dokuments nedrikst buut unicodee, ato paseris ierauga dokumentu tupa < h t m l > < h e a d >, kur speisi ir 0 simboli (laikam). tb, html daljai jaabuut ANSI enkodingaa.

167 sklp @ 12:27 (2002. gada 07. decembris)

jb4, es ljoti labi zinu gan kas ir xml, gan xsl, bet doma bija taada — ja laacz saaks rakstiit tikai un vieniigi par visiem shitajiem, un paarveertiis savu lapu par xml apsprieshanas forumu, nu ta es te iegriesziishos tikai tad, kad baigi spiediis un vajadzees paliidziibu kodeejos

168 jb4 @ 12:34 (2002. gada 07. decembris)

a kaa var dabuut atsevishkas dokumenta daljas vienaa encodingaa un citas citaa? vieniigais ko es maaku ir save as + noraadu encoding.
sklp: piedoshan. misanderstendings no manas puses.

169 Smejmoon @ 15:14 (2002. gada 07. decembris)

UTF– (8, 16, 32, …) ir savietojami ar ANSII, ar domu

ja utf–16 katrai ziimei atveeleeti 2 baiti, tad pirmais var mieriigi buut no ANSII (bljin, neatstaaj doma, ka akroniims nepareizs), taadejaadi
ja tu raksti shajaa 7bitu (8bitu) kodeeshanas tabulaa, tad tas ir arii UTF–32.

taksh .. shodien laikam mezhgje meelaas. taatad

http://www.unicode.org
http://google.com

kīwõc: UTF unicode XML encoding

:)

170 sklp @ 15:23 (2002. gada 07. decembris)

ansi un ascii — taapeec arii tevi neatstaaj shii doma

171 Smejmoon @ 15:27 (2002. gada 07. decembris)

lasiit luudzu ASCII :P to ko tur laacis par ansi runaa, tur vinsh meegjina sapuudereet smadzenes vai sabaazt batonus ausiiis

:P