Vecs teksts, bet aktualitāti nav zaudējis. Un nekad nezaudēs.

„Dzīve ir kā zebra. Melns posms, balts posms, melns posms, balts posms, dirsa”

Šādi varētu sākt ekonomēt vietu uz sētām :)

Urang bogoh ka maneh. Kurš pateiks, ko šis teksts nozīmē, dabūs čupačupsu. Virtuālo. Vai arī reālo. Nu labi, nedabūs. Zināšanai.

Man pret viņu personīgi nekādu pretenziju nav, bet ja nu kādam noder Bila Geitsa īpašuma karte. Detalizēta. Klikšķināma. Ar paskaidrojumiem. Smalki.

Oxford Bottled Beer Database. Jamais par Latviju zin tikai trīs alus. Pie kam, visi trīs ir Aldari — Tumšais, Porteris un Zelta. Kaut kas jādara lietas labā, ne?

Atceros, ka pa Skonto kādreiz bija raidījums Pusnakts Sarunas vai kā nu tur jamo sauca. Man patika. Dotajā brīdī man jamā pietrūkst…

Viņš visu mūžu cīnījās ar Zaļo Pūķi. Un ja jūs redzētu viņa svētlaimi, kura parādījās viņa sejā pēc labprātīgas iešanas gūstā. Bez cīņas.

Jā, starp citu. Izrādās, ka angliski Lāčplēsis ir Bearslayer. Lāču slepkava. Sweet…

„Latvia. This is a land of legends. The Latvian national epic, Lacplesis, or Bearslayer, is about a hero whose father was a bear who kidnapped a maiden, made her pregnant (and thus bear the hero), and kept her in a cave for many years. The hero grew up, killed his bear–father (!) and brought his mother out of the cave. And from then on, like all great heroes, he married a beautiful princess, killed some monsters, but finally succumbed in a battle when his mortal weakness was discovered.”

Nebūtu tik mākoņains, miglains un nebūtu to pilsētas gaismu, kuras padara debesis bālākas, varētu paņemt cigareti, uzkāpt uz jumta, pavērties uz augšu un sākt iedomāties visas savas svētākās vēlmes, nosaucot to vārdā katru grjobano meteorītu. Un pēc tam, pēc gadiem, guļot uz nāves gultas ar ņirdzīgu smaidu sejā pateikt — lai jau visi tie apkrānoto neveiksminieku ticējumi par krītošajām zvaigznēm un vēlmēm, iet bekot. Tā nebija taisnība. Tā nav taisnība.