Kā jau lielākajai daļai no jums, mani vienmēr mīļi gaidītie ciemiņi, arī man iet pie sirds krievu krimiķi. Pie kam, gauži labi iet pie sirds. Atrunāt, ka ir izņēmumi, šoreiz neplānoju. Tādi ir vienmēr. Taču, manis redzētie krievu grāvēji (bojeviki; action filmas; etc) nekad nav izcēlušies. Ja neskaita Brat diloģiju. Tieši tālab es ar skepsi vēros filmas Antikiller reklāmās un ar tieši tādu pašu skepsi klausījos skaļajos saukļos par tās elītumu. A zrja.

Jā, man filma ļoti patika. Ja laba un atbilstoša mūzika krievu pilnmetrāžas grāvējos laikam kļūs(t) par ierastu lietu, tad klaji atvērtu muti vēros operatora darbā. Un dažās detaļās starp epizodēm (to maiņa, ja būsim precīzi). Viennozīmīgi oriģināli un daiļi ir uzņemtas kauju ainas — lai notušētu kaskadieru slikto sagatavotību, tās ir padarītas gandrīz par mākslas darbiem. Visā visumā, ko tur velti rokas dzesēt — filmas tehniskais izpildījums ir līmenī.

Sižets? Vienkāršs. Pat mazliet banāls. Neatstāstīšu, lai neizplūstu liekvārdībā. Lai arī tā gaita ir puslīdz paredzama, filmas skatīšanās prieku tas nebūt nemaitā. Tiesa, dažviet kaitina režisora mētāšanās no viena stila pie otra — brīžiem liekas, ka krievu mafijas padarīšana par itāļu mafiju (epizodiski) ir pārspīlēta. Taču, to var arī neievērot. Es te tāds piekasīgs iru gadījies.

Pilnīgi vai gribētos to nosaukt par savulaik populārā Afgāņa komercializēto variantu — mazāk cietsirdības, mazāk ikdienas pelēcīguma, mazāk …

Vēl viena interesanta lieta, kuru gan pamanīju tikai filmas otrajā pusē — es nedzirdēju nevienu rupjā tipa lamuvārdu. Neraksturīgi krievu kino. Un pateikšu uzreizi priekšā tiem, kas parasti par to grib zināt, pirms iet uz filmu — beigas ir neraksturīgas krievu kino. Nāk atmiņā Dullais Dauka un pamatskolā uzdotais sacerējums — The Return of Dullais Dauka jeb Dullais Dauka Strikes Back.

Filmiņa iegulst blakus abiem Brāļiem.

Antikiller oficiālais saits, imdb ieraksts, ko par to saka onkulis exlers.