Klaunu kari. SW kā jau SW, ja nu vien — makten riktīg daudz vairāk nekā citreiz kaušanās, daudzviet neizskaidrojama alieņu un, kas dīvaināk — arī droīdu, cilvēcīgums gan emocijās, gan darbos, mežonīgs karatehnikas kvantums.

Filma visā visumā iespaidīga. Nebaidos pat teikt, ka iespaidīgāka par pārējām. Efekti bieži vien sāk jau kaitināt ar savu pārāku nereālismu (cik nu reāli spēj būt efekti zvaigžņu karos).

Apbēdināja pārākā realitātes momenta uzupurēšana par labu datorgrafikas brīnumiem. Lai arī, ko gan citu Lūkass varētu būt darījis, lai pārspļautu esošo pirmo un topošās trīs LotR daļas?

Apbēdināja Skaivokera iemīlēšanās, tad samierināšanās un beigās atkal iemīlēšanās. „Nē, nē! Mēs to nedrīkstam! Ja nu tikai, ja mēs to ļoti gribam. Pat ja uz spēles likta visuma nākotne.”

Sajūsmināja (nepierasti kvalitatīvās datorgrafikas ziņā) un nežēlīgi uzjautrināja (tiešām smieklīgi) mazā zaļā džedaju varoņa Yodas cīkstiņš ar nebūt ne pašu spēcīgāko ļaundari. Ja Džeksons būtu gudrāks, viņš atlaistu Lī (Sarumans iekš LotR) par to, ka Džeksona izdomāto izmantojis iekš Lūkasa izdomātā.

Atstāja vienaldzīgu (pieradis jau esmu pēc piektā elementa?) nēsāšanās ar kaut kādu daiktu lielā ātrumā pa pilsētu un lekšana no kilometra augstuma uz citu daiktu. Diezgan daudz neprecizitāšu (ar to sarakstu var iepazīties tur, kur vienmēr; pat es pamanīju diezgan daudz :).

Ko par to saka Ronalds Peniķis pie mums, Goblins netālu no mums un 181 cits kritiķis pavisam tur.