Atpakaļ uz pirmo lapu

laacz » 2002 » 26. jūnijs

Ŗ

16:46 @ 2002-06-26 = 21 blabla  

Varbūt kāds var man uz meilu padalīties ar detalizētu informāciju par to, kur, kā un kāpēc ir jālieto mīkstais ŗ?

Gauži jau nu gribētos uzzināt šī (un citu nepopulāro) burtu pielietojumu. Runa iet par gramatikas likumiem (ceru, ka tādi pastāv).

1 Infe®nal666 @ 17:24 (2002. gada 26. jūnijs)

Hmm.. diemžēl likumos pastāstīt nevarēšu… Gan jau zināji, bet tas ŗ tika lietots senlatviešu valodā, tāpēc arī tagad grib "saseivot" jamo :) Piemēram, vārds Jūra — Jūŗa :) Tāpat kā ž, š, č un citi — agrāk tika sacīti kā zj, sj, cj.. Tā dīvaini mīksti skan, ne? :) Arī ar ŗ… Nu tādi ir tie mūsu senči :)

2 Vistu Zaglis @ 17:53 (2002. gada 26. jūnijs)

Ja pareizi atminos, tad viens no sižetiem (tikai viens) bija ģenitīva locījums, tipa Māra ir smuka meitene, bet viņa ir Māŗa līgaviņa… :)
A kādā jēgā viņus tur vārdu vidū stūķē, to gan nepateikšu…

3 Smejmoon @ 17:58 (2002. gada 26. jūnijs)

Jūŗa un kaŗš toč ir ar mīksto .. principā tur tos likumus var atkost .. dzīvē tikai vienu vecīti zinu, kas mīksto ŗ lieto. Un varbūt kautkādi āŗzemju latvieši varētu to lietot sarunvalodā.

4 ulzha @ 17:58 (2002. gada 26. jūnijs)

Nu beidziet. Muusu senchi nav *taadi*. Gramatika tachu ir elementaara! Braalis — braal_j_a, kurmis — kurm_j_a, asaris — asar_j_a! Pljurkt! Zemene — zemen_j_u, klaviere — klavier_j_u. A vot par juurju nezinu. Droshi vien agraak taa runaaja — ar taadu diivaini miikstu skanju — tagad jau visi grib kaa eertaak izrunaat, es arii. A kaadi ir citi "nepopulaarie burti"?…

5 Smejmoon @ 17:59 (2002. gada 26. jūnijs)

Vēsture: http://www.liis.lv/latval/literval/lit16…

6 Smejmoon @ 18:08 (2002. gada 26. jūnijs)

Ui, aizmaldījos .. vispā iečeko http://www.liis.lv/latval/ .. tad vēl atceros bija bioloģijas skolotājai r1g kautkādi medicīnas žurnāli un tajos ŗ un raksti par ŗ pamatojumu.

7 Smejmoon @ 18:09 (2002. gada 26. jūnijs)

citi nepopulārie ir 'ch' 'x' 'uo'…

8 KILLERIS @ 18:56 (2002. gada 26. jūnijs)

zinu taadu pantinju :
Jūŗas kŗupim gŗāvī gŗūti,
Gŗāvja kŗupim jūŗā gŗūti….

9 viesturz @ 10:08 (2002. gada 27. jūnijs)

veel ir vārds "krava", kur jaalieto miikstais r…

10 gude @ 10:38 (2002. gada 27. jūnijs)

nedaudz ne par teemu, bet ja jau runajot par gramatiku — runa nekur neiet:) un ŗ kopsh kautkadu 50to beigam vai 60to sakumiem, sakaraa ar parskatito valodas likumu nelieto. Un IMHO nevajag ar.

11 Smejmoon @ 12:42 (2002. gada 27. jūnijs)

:) bioloģijas skolotāju sauca Aŗtiņa … atcerējos ..

12 wx @ 14:24 (2002. gada 27. jūnijs)

miikstais r tizli skan… gejiem noteikti baigi patiik.

13 ezis2a @ 15:28 (2002. gada 27. jūnijs)

Googlee ieraksti "kuŗā" — redzēsi, ārzemju latvieši tos burtus plaši lieto.

14 laacz @ 15:32 (2002. gada 27. jūnijs)

jaa, un es veeleetos zinaat — kaadi ir tie gramatikas likumi :) pilniigi iespeejams, ka jamie tiek lietoti intuitiivi, bet nevar taksh buut taa, ka likumu nav..

15 Smejmoon @ 18:19 (2002. gada 27. jūnijs)

Laacz: Tie likumi bija .. ķipa locīšana līdzīgi kā citiem līdzskaņiem, kurus mīkstina. Ja gribas rekonsturēt. Ja gribi sameklēt, pameklē bibliotēkā :P Es tīklā jau meklēju .. nikā .. moš lietuviešu saitos :)

16 Smejmoon @ 19:28 (2002. gada 27. jūnijs)

Probza tā, ka man pašam tas ince :pp

Runā biežāk nekā rakstos gadās atkāpes no literārās valodas normām. Tās parasti rodas dzimtās izloksnes, sociolekta vai citu valodu ietekmē. Rakstot literārā valodā, izteiksmes līdzekļu (vārdu, formu un konstrukciju) atlase parasti ir rūpīgāka, izteiksme ir bagātāka un valodas normas tiek ievērotas stingrāk. Abi literārās valodas izteiksmes veidi viens otru ietekmē: raksts stabilizē runu, savukārt jaunas normas, kas izveidojas runā, ar laiku var ieviesties arī rakstos. Ilustrācijai noder mīkstinātā ŗ liktenis latviešu literārajā valodā.

Kādreiz mīkstinātais ŗ runāts visā latviešu valodā atbilstoši sistēmas prasībām: kā blakus nenoteiksmei celt ir tagadne ceļu, tā blakus bērt, dzert, pērt un citiem I konjugācijas verbiem, kam aiz e vai ē saknes beigās seko ŗ, tagadne beŗu, dzeŗu, peŗu utt.; kā blakus nominatīvam celis, dzenis ir ģenitīvs ceļa, dzeņa, tā blakus nominatīvam bēris, mēris — ģenitīvs bēŗa, mēŗa; kā blakus dsk. nominatīvam peles, sēnes ir ģenitīvs peļu, sēņu, tā blakus nominatīvam atsperes, bēres — ģenitīvs atspeŗu, bēŗu. Tātad šaurā e vai ē skaņa šais formās bijusi pozicionāli nosacīta. Bet runā ar laiku mīkstinājums sāka zust, jo ŗ 1946.gadā tika pieņemts lēmums, ka rakstos r mīkstinājums atmetams. Literārajā runā r mīkstināšanā ir izvēles norma — attiecīgās formas var runāt ar cietu vai mīkstinātu r; skaņu e vai ē šāda r priekšā norma tomēr prasa runāt šauri. Tādējādi šaurās skaņas lietošana kļuvusi nepozicionāla, ja r tiek runāts cieti. Prakse rāda, ka līdz ar to rodas novirzes no literārās valodas normām e, ē izrunā.

17 laacz @ 02:55 (2002. gada 28. jūnijs)

Vai nevarētu dumjajiem lācīšiem kaut kā daudz maz saprotamāk? :)

18 Smejmoon @ 18:17 (2002. gada 28. jūnijs)

Alguritms vīnkārš.

Ieliekam vārdā nenotieksmē r vietā l un lokām. Ja sanāk ļ, tad ar r jāsanāk ŗ. Kautkā tā.

19 Smejmoon @ 18:18 (2002. gada 28. jūnijs)

laacz: vai arī līdzīgus vārdus.

Un jūŗa un kaŗš un kŗšņa ir ar mīksto ŗ .. Vai nav vienkāŗši? ;)

20 kardaans @ 22:51 (2002. gada 30. jūnijs)

rj izmanto kad kodeet apnicis un gribas kaitinaat kaiminjus

21 sklp @ 01:04 (2002. gada 30. oktobris)

ŗ vareetu lietot krievu translitam latviskti, tipa "dorogie tovaiši, ņe zasoŗaiķe efir!"

Kā tu saucies:
Tava e-pasta adresīte:
(nevienam netiks rādīta, vai dota; pat pie komentāra ne)
Ko teiksi?
FYI
* Formatēšana: iekļaujot tekstu no abām pusēm iekā '//', tas iznāks kursīvā: //teksts// (teksts), bet treknu tekstu var dabūt ar '**' katrā pusē: **teksts** (teksts), savukārt pasvītrotu ar '__': __teksts__ (teksts).
* Enteri tiek automātiski pārtaisīti par enteriem. Jebkurš HTML (izņemot <BR.*>) tiek parādīts, kā ievadīts (ne HTML'iski)
* E-pastu var vadīt droši iekšā, ja ir bailes no spambotiem. Tas tiek aizsargāts no jamajiem.
* Jebkurš url'is (www.kaka.com, http://kaka.com/, …) tiek automātiski pārtaisīts par spiežamu prieku (www.kaka.com, http://kaka.com/, …)
* Ko nozīmē 'detransliterēšana'? Manuprāt sen jau ir laiks sākt rakstīt nevis translitā (aaboljiishi), bet gan normāliem letiņu burtiem (āboļīši). Tad nu tieši to arī dara attiecīgā poga - pārveido tekstu no translita uz parastu. Gadās kļūmītes, bet labāk šitā nekā nekā.
 

Valid CSS! Valid XHTML 1.0 Transitional! Valid RSS! Valid Atom!
Tātad tā. Kopīraita notice. Viss materiāls, kas atrodams šajā saitā nedrīkst tikt izplatīts, kopēts, jebkādi citādi reproducēts vai izmantots bez manas (laacz) rakstiskas atļaujas. šīs tiesības man laipni piedāvā Autortiesību Likums.
Jebkura informācija, kuru kāds labprātīgi publicē šajā saitā (piemēram, komentāri), pieder tās autoram. Taču, ievietojot infromāciju šajā saitā, tās autors sniedz saita īpašniekam tiesības to daļēji vai pilnā apjomā lietot, izplatīt, reproducēt, modificēt, adaptēt, publicēt, tulkot, publiski demonstrēt. Saita īpašnieks ir tiesīgs jebkuru komentāru jebkurā brīdī dzēst, vai modificēt.
© 1996 — 2025 laacz. Visas tiesības… nu jūs jau zināt, kur.
Spēcināts ar SPP (S Pivom Potjaņet) v2.0b (code name Marasmus)
Hostingu laipni piedāvā DEAC.

laacz blog activity

Top.LV

 

Lapa izlīdusi no servera dzīlēm 0.03292 sekundē(s)