Weekenda braucienc uz Rēzekni.

• Tur viss ir daudz smukāks nekā bija tai laikā, kad biju tur rs.gov.lv dienesta darīšanās


• Diezgan maz krogu (atradās aš vasali divi), jebšu ļoti labi paslēpti


• Alus ir perversi lēts. Ek, ko tur. Viss ir perversi lēts


• Ūdenskritums ir kļuvis par ūdensslīdumu (no normāla krituma, pārvērties par slīpu notekreni)


• Rēzeknes cara laiku nosaukums iraid Režica


• Baznīcas ir ellišķīgi smukas


• Parks pie pareizticīgo baznīcas pretim videnei ir kolosāls naktī. Izgaismots kā dienā.


• Krievu alus Obolon ir apgriezti proporcionāli garšīgs tā dārdzībai (0.5 = 40 kap., 0.3 = 20 kap.)


• Latgalē ciemoties ir identisks pašnāvībai caur pārēšanos


• Uz pilskalna drupām ved 68 pakāpieni. Un viena marga.


• Krustpils un Jēkabpils ir viena pilsēta. Krustpils ir šaipus Daugavas (dzelzceļa stacija), Jēkabpils - otrpus (autoosta). I nezināju.


• Vidējā gaisa temperatūra dienā (!) ir no atoņiem līdz deviņiem grādiem pēc celsija.

Līdz Jēkabpilij tikām (ar stopiem) īsi pirms tumsas. Ar šoferīti sarunājām, lai izmet mūs pie ceļa uz Rēzekni. Izmeta. Sak - reku iraid tas ceļš. Ejam. Ejam. Ejam. Jau tumšs. Izrādās, ka ceļš uz Madonu. Piedirsa? Nezināja? Galgalā, devāmies atpakaļ un uz Rēzekni aizbraucām ar vēlīno un šaušalīgi dārgo (4 lati ar kapeikām par tikšanu Krustpils -> Rēzekne) Rīga - Sankt Pēterburga vilcienu. Telts līdzi nebija, so - ja nāktos pavadīt nakti Jēkabpilī, nebūtu sevišķi kūlīgi.

Nākamo vīkend phat2 un aiznākamo - rudens ģeorallijs (uff...).