Saskrūvēt vakar iegādāto bērnu gultiņu bija kvestiņš. Kad beidzot biju to paveicis, izrādījās, ka, procesā (veicot optimizāciju), esmu atstājis bez pielietojuma dažas koka tapiņas un uzgriežņus. Bet tas tā. Kas tas par devaisu, kuru nevar optimizēt? Gultiņa-šūpulītis rezultātā ir strādājoša un, kas mani izbrīna jo vairāk, arī stabila iekārta.
Bet tenu tev bija.
Saskrūvēšana notika lielajā istabā. Tad, kad beidzu priecāties par faktu, nolēmu to pārvietot uz bērnistabu. Un (ne pārāk) liels bija mans pārsteigums, ka jamajai dažas detaļas nu ir jāskrūvē nost. Durvis par šauru.