Jūtos nepieklājīgi, ņemot vērā, ka nevienā acī nepieredzēju nedz vētru, nedz tās sekas.

Visu nakti no sestdienas uz svētdienu nogulēju maza bērna cienīgā miegā. Nākamajā dienā gan elektrība, gan ūdens (ieskaitot silto) bija.

Zvanot uz 118, lai uzzinātu, kas notiek vienīgajā un pasaulē sakainākajā Jelgavas kinoteātrī (tādos laikam pat skrīneri atteiktos filmēt ikkatrs pirāts), pretīm atskan pārsteiguma pilns jautājums: a jums kino strādā? Es, protams, neizpratnē interesējos, kālab lai jamais tā nedarītu. Jamie - pie mums, Cēsīs, nav elektrības.

Vienīgais, kas liecināja par kaut kādu dabas histēriju, bija tas, ka teju vai katrā kokā bija pa citymarket maisiņam, un runāja, ka lauktehniķiem jumts aizgājis.

Starp citu, šorīt kātojot uz mašīnu sapratu, ka Jelgavā situācija ar ielu apgaismojumu ir kritiskāka nekā sākumā bija šķitis. Centrā (!!) uz vienas no maģistrālajām ielām (!!) nācās iet lēnām un taustīties, lai nelauztu kāju kādā neredzamā bedrē...

Katrā gad., esmu to daždesmit procentu vidū, kuri nav izjutuši vētras postošo spēku.