Ņehodite deti v Afriku guļat'.

Kārtējā teātra sezona manā dārzā ir atklāta. Vakar 19:00 es atrados Dailes teātra lielajā zālē, lai vērotu Klondaiku.

Muzikāls uzvedums par brīvību.

Mūzika tiešām laba (žetons Marhilēvičam). Vairumam dziesmu über vārdi (žetons Dimiteram).

Pēc pirmā cēliena vienīgā sajūta - neizpratne. Mēles galā gozējās viens vārds - buļļkaks. Garlaicība un grūti atšifrējama sižeta līniju esamība. Un, kā tas jau parasts, otrais cēliens glāba situāciju.

Patiesībā nav daudz izrāžu, kuras esmu apmeklējis, bet par kurām nav daudz ko stāstīt... Šī laikam būs viena no tām.

Hailaiti bez mūzikas? Ķesteris un Bartkevičš - viennozīmīgi. Pie kam, Ķestera versija par Ozolu (vai reperiem visumā) - dievīga :) Gints Grāvelis parādīja, ka viņam ir potenciāli tiešām izcils vokāls. Steps Dailes teātra aktieru izpildījumā arī bija incants skats :)

Visā visumā - uz izrādi varētu būt interesanti aiziet nākamgad, kad aktieri būs apguvuši visu apgūstamo. Diezgan spēcīgi cirtās acīs viņu nepārliecinošais dziedājums.

P.S. Pagājušajā sezonā biju uz divām tiešām izcilām teātra štellēm - Hamletu Dailē un Cilvēku, kurš bija Ceturtdiena JRT. Tās iesaku. Pie kam, domājams, ka, ja to vēl rādīs, atkārtoti apmeklēšu JRT Pēc Po.