Šis ir publicēts arīdzan 2000. gada 1. aprīļa Jaunās Avīzes pielikumā JĀ.

    Gāja pa tumšu tuksnesi veca meitene. nu tā - uz gadiem 18. viņa
gāja un ar savu vienīgo aci meklēja kādu bodīti, lai nopirktu savam vienīgajam
dēlam mazliet ko iedzert. dēlu viņa adoptēja pirms gada, septiņpadsmit gadu vecumā.
viņam ir 28 gadi. pēkšņi ierauga - kamielis berzējas gar nokaltušu izgreznotu
ziemassvētku priedīti. nē, ozolu. un vispār - tur bija pilns ar tukšiem dēķiem un
narcisēm, kuras slaidi peldēja lejup pa straumi, dzied;adamas Nothing Else Matters savās pieklusinātajšs
čerkstošajās balsīs. un vardes, jā vardes sēdēja un skatījās šais brīnišķīgajās
skaņās, kā viņas vijās augšup uz vakar apēsto sauli un tad ar lielu būkšķi
nokrita apakaļ jau sen izzudušās pilsētas vietā esošajā tramvaju depo.

    bet meitenei jau bija vienalga. puisis, kurš pēkšņi izlīda no
zemes tieši pie viņas kājām nebūt nebija smuks, nē, bet viņa izskats liecināja par
labu darbu, daudz daudz naudas un melnu rumaku, kuru viņš tik tikko ir apglabājis
vislielākajā godā. bērēs laikam piedalījušies visi viņa mirušie radinieki un vēl
hitlers, kurš kā bonusu izpildīja Nothing Else
Matters. kazlēns lēkāja uz vienas kājas un meklēja veco astoņpadsmitgadīgo
meiteni, kura nekā nezina par šī tāsta morālo jēgu. viņa vispār nekā nezināja -
pat to, kādēļ nākusi šai pasaulē. patiesībā viņa tikko atrada savu otru aci, un
nu bija mazliet nesmukāka. bet tas tā - maziņa atkāpīte.

    tātad, tagadējā māmiņa devās uz priekšu, censdamās noslaucīt
dibenu ar vējā samirkušo papīru, uz kura kaligrāfiskā rokrakstā bija uzrakstīti
mazliet retināti Nothing Else Matters vārdi.
viņa tos tāpatās nekad neiemācīsies. pietiek ar to, ka ir iemaņas gjitārspēlē.

    skaidrā prātā jaunavīga izskata veca tantiņa baroja zīdaini no krūts,
teikdama viņam - saki mamma, saki mamma, saki mamma. kad viņš konkrēti atteicās to
darīt, viņa maigi paņēma viņu aiz vakar izplēstajiem matiem un nometa lejā no 666
stāva.

sākdama neķītri smieties, mūsu dārgā meitene klusi vēroja, kā mazulis atsitoties
pret pelķi, atlec no tās un sāk dziedāt Nothing Else
Matters. melni prusaki jau sāka rinķot ap laimīgo sīko, kaut tas
nu bija sācis tikai otro pantiņu.

   daudz skaistu kāju mūsu meitene bija redzējusi, bet rīgas salmiņi, kuri turpat notekā
mētājās (blakus tām pašām kājām) bija daudz estētiskāki. viņa klusām pacēla
viņus un devās stopēt pirmo mākoni, pa ceļam uz salmiņiem ar saviem skaistajiem
matiem rakstot vārdus Nothing Else Matters...