|
laacz tagad
klausās:
Radio NABA
Autora domas ne vienmēr sakrīt ar autora domām. © spectatorIr pagājuši 24 gadi un 7 mēneši un 7 dienas kopš mana mūža laimīgākās dienas
Papildus 3355 maniem pļurkšķiem ir sapļurkstēti 33189 sveši pļurkšķi.
ICQ: #58279153 (very rarely)
MSN:
E-mail:
Mazās pustizlās ikoniņas aiz linkiem (ne visiem) arī šo to nozīmē.
|
|
<br />
<br />
<br />
2002 22. jūlijs pirmdiena
|
 |
Milli Vanilli. Girl You Know It's True.
Es te lēnā gaitā atminos un sameklēju vecās dziesmiņas, kuras bērnībā man bija mammas un tēta vietā :) ?
Un vispār. Tiem, kas nezināja - Milli Vanilli ir viens no jautrākajiem un tajā pašā laikā skumīgākajiem notikumiem mūzikas industrijas vēsturē.
Viss sākās ar to, ka tika uzražota dziesma (šī pati). Tika atrasti divi modeļi (vīriešu kārtas), kuri šo dziesmu dzied zem fonogrammas (klipiem, koncertiem, u.t.t.). Tika saražotas citas dziesmas. Popularitāte bija vājprātīga.
Viss beidzās ar to, ka viena koncerta laikā vinila plate, no kuras tika spēlēta fonogramma, sāka lēkāt. Nu jūs zinat kā, zinat kā, zinat kā zinat kā zinat kā zinat kā zinat kā.. tas notiek.
Viss, karjera jauniešiem beidzās. Tad jamie pabesījušies par sliktajām lietām sagribēja pierādīt, ka tomēr māk dziedāt arī paši. Nav sevišķi grūti iedomāties, ka viņiem nekas nesanāca. Viens no jauniešiem pēcāk pašnāvojās. Otrs imho vēl šobaltdien dzīvs.
Kaut kā tā. Ceru, ka pārstāstā nav nevienas faktoloģiska vai cita rakstura kļūmes.
|
 |
 |
2002 19. jūlijs piektdiena
2002 18. jūlijs ceturtdiena
|
 |
Lai nebūtu jāpūlās ar meklēšanu, izlikšu te jau bijušo.
Vairāk nekā skaļi - pirmais albums ever, diemžēl, tikai MC formātā pastāvošs (no kā arī sliktā kvalitāte).
Dziesmas vārdi, pati "Jo tu nāc" un otrais variants no tā paša albuma "Jo tu nāc (jauna versija)".
|
 |
 |
2002 17. jūlijs trešdiena
|
 |
Ir pagājis 1 gads un 6 mēneši un 16 dienas kopš mana mūža laimīgākās dienas.
Par augstu sēta, par skaistu ir tās dārzs
Jā, sētai - dārzs, bet dārzam sēta - lāsts
Pie sētas vārtiem, kas vēl nupat te kaut kur bij
Tup smaidošs dārzinieks, kurš vakardienu zin
Uz sienām lepni zīmē ziedus tas
Mazliet ne tādus, kādi tie ir atmiņās
Ar spilgtām krāsām pārzīmē viņš dilstošo
Tad mālē ciet, lai kādu dienu neviltos
Kad ziedi dzēsti, atliek zīmēt vārtus
Un rokturi, un zvanu. Mazus, mazus...
Viņš baidās zīmēt atvērtus šos vārtus
Jo tad būs jāuzzīmē pašu dārzu
Bīstās viņš kādu dienu netīšām atrast sevis zīmētus vārtus un tajos uzzīmētu novītušu dārzu.
|
 |
 |
2002 16. jūlijs otrdiena
|