A kāpēc es tā nedarītu? Un ko es nedarītu? Es nelaistu šitādā agrā izstrādes stadijā esošu saitu gaisā vairāku iemeslu dēļ. Piem., uz doto brīdi SMS'i neiet. Daudzās vietās lec ārā DB kļūdas, kā arī vairākas sadaļas vispār nestrādā. Šādi viss, ko var iemantot, ir potenciālo klientu neuzticību un palikšanu dārgākā, bet stabilākā one.lv.

Ko labot šādā situācijā? Pievērt saitu uz kādu laiku, ieliekot megakūlīgu reklāmas tekstu, ka, vot, te būs labāk, te būs šitas, te būs tas un visi citi sūkā ledu. Un tad, kad ir uztaisīta galvenā funkcionalitāte (nu jau par vēlu laist gaisā saitu tikai tad, kad tas būs gatavs) — SMS'u sūtīšana, MMS serviss, Rīgas karte, etc, palaist tikai tās sadaļas. Un lēnā gaitā likt klāt pa vienai jaunai sadaļai, lai parādītu, ka viss notiek tā, kā vajag — ar prātu, ar rūpēm par lietotāju nevis steigā un cenšoties piepacelt projekta popularitāti momentāni.

Protams, ka daudzi, izdzirdot abreviatūru OOP sāk agresīvi gūglēt pēc piemēriem. Šī ieinteresētība lielākoties beidzas pēc pirmās klases uzrakstīšanas.

Ja es iedomātos uzrakstīt SPP iekš OOP, tas nebūt nenozīmē, ka viss būs uzreizi object oriented. Tās būs tās pašas procedūras, funkcijas un dati, tikai sabāzti objektos. Un galu galā atgriežamies pie tā paša, ar ko sākām. Tikai šoreiz lepni "objektorientētu".

Un protams, tā vietā, lai kāds tev pastāstītu, kas, kā un kāpēc ir jādara, tevi nodirš, jo tu, redzies, nemāki objektorientēti programmēt. Tad nafig man to visu darīt, ja es labāk rakstu procedurāli un panāku to pašu efektu? Tieši to pašu efektu.

Patiesībā visu šo rakstu, jo vēlētos uzzināt, kur var palasīties par pašu OOP PHP kontekstā. Nē, man nevajag sintaksi, to visu es ellē ratā esmu lasījis ensimts reizes. Man nevajag klasi Pēcis un klasi Maija, kurām ir parent klases Tētis un Mamma.

Tas, ko es vēlos, ir step-by-step (kaut vai HOWTO formā) izstāstīts tas, kā jāplāno OO skripts, kā jāorganizē objekti, etc. Domāšanas veidu man, lūdzu. Metodiku man, lūdzu. Reālās dzīves reālos piemērus, nevis nodrāzto templeišu klasi man, lūdzu. OO man, lūdzu.

Pretējā gadījumā ejiet ieskrieties ar savu OOP.

Ar mani vienā kabinetā sēž puisis, kurš ir ilglaicīgs Dženiferas Lopesas fans. Savā desktopā viņš ir izvietojis sekojošu fotogrāfiju.

Katru vakaru, kad viņš jau ir devies prom, es palaižu Photoshop un pieaudzēju silikonu (uz pēcpuses). Trīs pikseļi vienā reizē. Šobrīd minētās sievietes minētā ķermeņa daļa izskatās sekojoši:

Process norit ļoti vienmērīgi, līdz ar ko viņš nekādu metamorfozi nemana. Tik vien, kā draugi, kuri pie viņa regulāri ierodas, reizi pa reizei pajoko:

- Nu nafig tev tik drausmīga bilde desktopā vajadzīga? Paskaties, cik tā ir nesmuka.

Viņš vienmēr sabēdājas.

vast

pretty when you cry

you're made of my rib or baby

you're made of my sin

and i can't tell where your lust ends

and where your love begins

i didn't want to hurt you baby

i didn't want to hurt you

i didn't want to hurt you

but you're pretty when you cry

and the moon gives me permission

and i enter through her eyes

she's losing her virginity

and all her will to compromise

i didn't want to hurt you baby

i didn't want to hurt you

i didn't want to hurt you

but you're pretty when you cry

i didn't want to fuck you baby

i didn't want to fuck you

i didn't want to fuck you

but you're pretty when you're mine

i didn't really love you baby

i didn't really love you

i didn't really love you

but i'm pretty when i lie

you hurt me baby

i hurt you baby

if you knew how much i loved you

you would run away

but i treat you bad

it always makes you want to stay