| |
laacz tagad
klausās:
Radio NABA
Autora domas ne vienmēr sakrīt ar autora domām. © spectatorIr pagājuši 24 gadi un 7 mēneši un 27 dienas kopš mana mūža laimīgākās dienas
Papildus 3355 maniem pļurkšķiem ir sapļurkstēti 33189 sveši pļurkšķi.
ICQ: #58279153 (very rarely)
MSN:
E-mail:
Mazās pustizlās ikoniņas aiz linkiem (ne visiem) arī šo to nozīmē.
|
|
<br />
<br />
<br />
2003 30. oktobris ceturtdiena
2003 29. oktobris trešdiena
|
 |
Pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec.
Ja vien kaut ko varētu vēl redzēt... Jokoju. Patiesībā, redzamība, neskatoties uz kalsno sakņupušo maziņo divmetrīgo kuiļa tipa būdu priekšā, bija apmierinoša, lai neteiktu, ka laba.
Pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec.
Emocijas, kuras pie manīm izlēma atnākt, neapšaubāmi nav paužamas nedz rakstiskā, nedz kādā citā formā.
Pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec.
To visu redzēt paša acīm... Tas bija tās naudas vērts. Brīžiem pārņēma doma, ka pirmajā rindā būtu bijis labāk, neskatoties uz kraso cenas starpību. Taču, tas bija tikai brīžiem. 16. rinda nebūt nebija par tālu.
Pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec, pizģec.
Esmu vairāk nekā gandarīts. Viens no manas dzīves mazajiem sapnīšiem ir piepildīts. Tiesa, viens no gaidītajiem efektiem nav novērojams - es vēl aizvien vēlos redzēt pašu Flatliju pašā Dublinā... Tagad pat vairāk nekā pirms tam. Kā arī - jāpērk DVD. Nav ko marinēt.
Siúil, siúil, siúil a rúin
Go, go, go, my love
Siúil go sochair agus siúil go ciúin
Go quietly and go peacefully
Tas tā - citāts no dziesmas. Soundtracks gan nefīčo dažus songus, but tas mani netrablo.
P.S. Pizģec ir domāts kā completely astonishing, totally outstanding, u.t.t.
Sajūtā tāda, ka deju grupa bija makten vīlusies par Ķīpsalas hallē esošās publikas šķidrajiem aplausiem un ovācijām.
Vijolspēle iespējams bija fonogramma. Savukārt, kā kādreiz es to dēvēju, manjakālais steps izklausījās uz skatuves arī sperts, sists un darīts. Visnotaļ graujoši...
|
 |
 |
2003 28. oktobris otrdiena
|
|
Šorīt tika noskaidrots, ka avīzes pastkastītē tiek iemestas tieši apaļos 6:30 (no rīta). Kā rezultātā mājās pie askētiskām brokastīm un stipras kafijas tika atkaliņās jau lasīts Dienas Bizness. Un pavej tik.
Izrādās , ka Forum Cinemas kinozāļu kaudze (Stockmann kompleksa otrā kārta) tikšot atklāta jau piektdien. Biļešu cenas būšot no 1 Ls (minējumi bija 5 un uz augšu). Oskaru un K-Suni likvidēšot. K-Sunī ievākšoties Kinogalerija. Daile kļūs par vairāk vai mazāk veco, taču aizvien populāro filmu placdarmu. Un Matrix Revolutions pie mums rādīs vienlaicīgi ar citām pasaules pirmizrādēm (tas gan nebija Dienas Biznesā).
Otrā ziņa bija par to, ka Microlink grupa veic sarunas ar trim potenciālajiem Delfi portālu (.lv, .ee un .ru) pircējiem. Minēta gan tikai viena potenciālā piedāvājuma cena - 100 miljoni SEK (apmēram 4,2 miljoni latu).
Ja iet runa par pārdošanu, nevis investīcijām, tad izskatās, ka tuvākajā laikā iekš DELFI nekas sevišķi nemainīsies. Ņemot vērā, ka Microlink jau labu laiku domājot par DELFI pārdošanu (tas ir redzams arī pēc acīmredzamā attīstības trūkuma), tad ir cerības tālākā nākotnē ieraudzīt jaunus "delfus", ibo iegāde nozīmē arī investīcijas. Apollo, savukārt, tuvākajā laikā atvērs savu jauno seju. TV*Net turpina forsēt sadarbību ar ziņu, autorrakstu un komerciālu materiālu provaideriem, ņemot uz masu un jau atpazīstamiem brendiem (LNT Ziņas, Panorāma, Nedēļa [gan LNT Nedēļa, gan žurnāls Nedēļa], u.t.t.). Gribētos jau nopietnas pārmaiņas tirgus sadalījumā. Lai interesantāk...
|
|
|
2003 27. oktobris pirmdiena
|
|
Ja nu Jums ellīgi nepieciešams ģenerēt saturu arī iekš Internet Explorer, te ir mazs JavaScript koda gabaliņš:
function do_after(element, content, style) {
if (document.all) {
var q = document.all.tags(element);
for (var i = 0; i < q.length; i++) {
q[i].innerHTML += '<span style="' +
style + '">' + content +
'</span>';
}
}
}
Tālāk jau atliek iekš body.onLoad() izsaukt funkciju ar nepieciešamajiem parametriem. Piem., <body onload="do_after('em', '*', 'color: #f00;'">.
Šis būs analogs attiecīgajai CSS konstrukcijai:
em:after {
content: "*";
color: #f00;
}
Protams, ka šī padarīšana ir nepieciešama tikai tad un tikai tiem, kuri bez tās nevar iztikt. Es, piem., lielākajā daļā gadījumu var :) |
|
|
|
|
Šodiena sākās ar bezgala daiļu skatu, kurš pavērās, no rīta puspamodušamies paskatoties pa logu. Pastkastīte, avīzes, kafija. Viss labi.
Kaimiņš no rīta esot līks ņēmies, kamēr atvēris kāpņu telpas ārdurvis. Nu neko, man šis prieks gāja secen.
Līdz Mūkusalas ielas aplim paspēju sapriecāties, ka daudzi prātīgi ļautiņi atstājuši mašīnas mājās, līdz ar ko drausmīgi pārbāztajā trolejbusā, kurš smaržoja gan pēc sasvīdušiem cilvēkiem, gan pēc tādiem, kuriem prasās mazgāties biežāk nekā reizi pusgadā, gan pēc gaisa, kurš pārbagāts ar C02.
Lieki piebilst, ka pie Maxima's es jau sāku saprast, ka esmu bijis naivāks, nekā Pinokio, stādot naudas koku.
Liels bija mans prieks, kad kāpjot no trolejbusa, ne pārāk pamanīdams, ka mana kāja uz trotuāra trāpījusi tikai ar pirkstgaliem (ibo kupena), daiļi nogāzos, sagrūzdams to pašu nelaimīgo kāju. Pirms aizvērās trolejbusa durvis, varēja dzirdēt, kā tā pasažieri draudzīgi (atvainojiet, līdzjūtīgi) pasmējās.
Pārsteigums par uz pieturas kāpnītēm sastapto sētnieci bija neviltots. Sāku jau cerēt, ka līdz siltumtrasei tikšu bez komplikācijām. Bet te nu tev bija.
Nācās kāpt augšā uz tilta un doties gar braucamo daļu uz nākamo kāpņu laukumu, kurš bija tuvāk iebraukātajam ceļam.
Par savu pēdējo slaido lecienu man nācās atcerēties vēlāk, bet nejau tāpēc, ka tas nebūtu izdevies. Tas izdevās pat ļoti.
Apbrīnojamā cilvēku-mašīnu iejūtība, kad viņi, redzot, kā es steberēju pa apledojušo ceļu un katrai mašīnai tuvojoties iekupenojos apmalē, lai tā varētu tikt garām. Protams, lieki teikt, ka mani paņēma tikai pēdējos simts metros. Ito - kolēģis...
Bet līdz tam vēl bija tāls ceļš ejams. Pusceļā (veicamais attālums no salu tilta līdz televīzijas tornim, ja nemaldos, ir 1.8 km), tika nolemts piezvanīt priekšniekam un apvaicāties, kā sokas braukšana no Jūrmalas - t.i. vai ir vērts stāvēt ceļa malā, smēķēt un gaidīt viņu braucam garām un mani paņemam.
Saprotams, ka te nu man nācās atcerēties par savu slaido lēcienu. Mans telefons acīmredzami atpūtās kaut kur sniegā. Un tas kaut kur nebija pārredzamā attālumā.
Nopūties un nolamājies lēkšoju atpakaļ. Dīvaini, bet tas tika atrasts turpat sniegā arī guļot. Strādājošs. Un neviena neaiztikts.
Tālāk jau zvans, ar kura starpniecību tiek noskaidrots, ka neviens priekšnieks tuvākajā laikā pa Zaķusalu braukt neplāno, jo atrodas uz Jūrmalas šosejas pie lidostas apļa. Man neatliek nekas cits, kā izveikt smaidīšanu (smile therapy), noteikt bygones un iedomāties, ka skan Barry White.
Ceļš varēja atsākties. Un tas ilga ne vairāk un ne mazāk kā 32 minūtes, līdz mani paķēra kolēģis (un aizveda līdz darbam atlikušos simts, divsimts metrus).
Tā nu tagad sēžu, nevienu neaiztieku, rakstu šo postu un dzeru kafiju. Bygones
P.S. & Update. Siltumtrase bija apsnigusi vairāk nekā jebkas cits...
|
|
|
2003 24. oktobris piektdiena
|
lv // Visnotaļ smilškaste. Privātīpašums. Te vairs nav, ko rakstīt. |
2025-08-28 06:12 EET here
08:47 
4 
