Paldies JM. Pērle, viņa vārdiem sakot ;)

Sunīc tik skumjš. Kaķīc tik spēlētiesgribošs. Subj.

Citāti, atsauces, u.t.t. Interesanta lasāmviela.

Vai Latvijā tieslietās ir kāds precedents, kad notiesāts (vai vismaz ir mēģināts notiesāt) kādas lapas un/vai servera uzlauzējs? Ja ir, tad, lūgtum, pēc iespējas detalizētāk. Mani neinteresē teorētiskā notiesāšanas (ne)iespējamība. Mani interesē fakti.

Ir tāds cilvēks, kā Karl Lagerfeld. Iz modes pasaules. Jamais ir gana īsi izteicies par savu attieksmi pret savu darbu. Tā teikt - aš vārdus man no mutes izrāvis.

What I enjoy about the job is the job.

Ir giga problēma :) Tika uzlikts MySQL 4.1, pirms tam kātīgi izlemjot, ka vecās tabulas ar jaunajām netiks džoinotas. Bet tagad izrādās, ka tas ir nepieciešams. Un rodas dziļš dibuā tipa caurums.

Ir divas tabulas:

CREATE TABLE `a` {

    `id` int(11) auto_increment primary key,

    `a` varchar(254)

} DEFAULT CHARACTER SET=latin1



CREATE TABLE `b` {

    `id` int(11) auto_increment primary key,

    `a_id` int(11), –– Relācija uz tabulas `a` ierakstu

    `b` varchar(254)

} DEFAULT CHARACTER SET=utf8

Pie kam, tabulā a lauks a, neskatoties uz to, ka tam ir norādīts čaraktersets latin1 satur tekstu iekš cp1257. Tā ir vecā tabula.

Tabulā b viss ir bumbās - saturs tieši, kā norādīts, ir utf8.

Un tagad man nekādi neizdodas izveikt sekojošu operāciju:

SELECT

    `a`, `b`

FROM

    `a`, `b`

WHERE

    `a.id` = `b.a_id`

Nēnu, selekts izdodas, protams. Man pilnībā pietiktu, ja viss smuki rādītos utf8 kodējumā. Taču, tā kā viens lauks ir utf8, bet otrs MySQL'prāt ir latin1, tad nu nekādi neizdodas korekti iestāstīt MySQL'am, ka tas nebūt nav latin1, bet gan cp1257.

Itin vai īzī risinājums - varētu nomainīt tabulas character set. Bet nevar. Jo veco tabulu izmanto vecās aplikācijas. Attiecīgi, mainot čaraktersetu, jamās palidos pa pieskari. Viena pēc otras. Pie kam, alter'ējot tabulu MySQL's daiļi sajās saturu :)

Ko darīt? Duplicēt tabulu ar korektu čārsetu - tas nav risinājums.

Nobildējam kaut ko un sūtām foto kā multimediju īsziņu (kas nepareizi tiek saukta par MMS, tāpat kā SMS) uz e-pasta adresīti mms{eta}laacz.lv. Es zinu, ko ar jamajiem darīt. Ja godīgi, pie reizes arī patestēsim šito padarīšanu, ne?

P.S. Tāda lietiņa man jau gadu, izrādās, mētājās testētajā drazā. Tad nu lietojiet uz nebēdu.

P.P.S. Vispār, vari iestrādāt to kā paradumu. Ja kaut ko inčīgu (vai neinčīgu) nobildē, tad sūti uz to pašu adresi. Gan jau kauč kad uztaisīšu arī zimpātiskāku interfeisu.

P.P.P.S. Bildei vari pierakstīt arī kaut kādu tekstu. Vari vairākas bildes sūtīt. Vari arī vairākus slaidus sūtīt. Kā vēlies :)

P.P.P.P.S. Lai adresāta laukā ievadītu nevis tālruņa numuru, bet e-pasta adresi, ir jāpārslēdzas uz burtu/simbolu režīmu. Nokia tālruņiem tas tiek darīts, nospiežot resti (#), vairumam Samsung - labo augšējo taustiņu (sekojiet izvēlētā reģistra indikācijai ekrāna augšpusē). Ievadīt @ simbolu var dikti daudz dažādos veidos, kas katram tālruņu ražotājam (un pat viena ražotāja dažādiem modeļiem) atšķiras. Nokia tālruņiem 99% gadījumu jānospiež zvaigznīte (*). Samsungiem paspaidiet to pašu labo augšējo tausteli. Siemensu sen neiru lietojis un vairs neatceros, kas un kā tur bija. Tāpēc nekomentēšu.

P.P.P.P.P.S. Lai attēls būtu kvalitatīvāks gan kameras, gan MMS settingos jāuzliek maksimālā bildes kvalitāte.

Vizuāli izskatās nopietni. Tā kā pats ar erpegiem neaizraujos, tad nu spriediet paši.

Maza atklāsme - to, cik bieži un cik daudz ierakstu būs kādā (online) dienasgrāmatā nosaka tas, cik ātri, ērti un patīkami tos var ierakstīt. Neskatieties un nerādiet ar pirkstiem uz mani. Teitan tas nav pats ērtākais.

Stibucījamais stibucis.

Kafijas pauzē pabrowsēt webu nesanāk, jo jādzer kafija. Un jāēd pīrāgs ar pikanto picas garšu (drausmīgais minimaksimas konditorijas brīnums).

Dikti inčīgi pajemt un iestumt pleilistē visus MP3, kurus savulaik esmu licis šajā vairāk vai mazāk necilajā bloģelī vispārējai ievērtēšanai. Hronoloģiskā secībā jamie diezgan labi līmējas kopā. Un arī asociācijas rodas, uzvedinot uz dažādām atmiņām par to, kas reiz. Teiksim, būtu grēks aizmirst kolosālo jū tū versiju par klasisko jū bī fōr tī skaņgabalu.

Nez. Uzmācas neatvairāmas domas par to, ka kādreiz te takš tomēt (neskatoties absolūti ne uz ko) bija ko lasīt, ko darīt un visādi citādi. Aš kā virtuālais Mežaparks padomju vasaras laiku vīkendā.

Bah.

Agrāk liela daļa teitan atrodamā neattiecās tikai uz mani vai kaut ko makten globālu. Tas attiecās uz kaut kādu ne pārāk precīzi definētu tusiņu.

Mans saits ir mana pils. Ņefiga. Mans saits ir manas dzīves spogulis. Mazliet greizs, gan. Bet tomēr. Ar šādu tādu zināšanu laaczoloģijā backgroundā viss iztaisnojas.

Damned.

Cenšanos parādīt savas personības superīgās šķautnes (jautājumu "vai tādas man ir, un vai tās ir rādīšanas vērtas" šobrīd neapskatām) ir nomainījusi primitīva atrakstīšanās izklaides linku veidā, mētāšanās ar dažādām techniskām gudrībām un minimāla bezpersoniska informācija iz privātās dzīves.

Pirksti grib klabināt vēl, bet plaušas grib uzsmēķēt.

Atstāsim kaut ko citām reizēm.

Ta, ta...

and i don't want the world to see me

cause i don't think that they'd understand

Nokia Lifeblog

Ja nepatika vōlpeiperi, tad eku smuki bumbulīši.

Tā pati čūska, tikai stratēģiska.

Cik jauki, ka pazīstami cilvēki mācās angļu filologos. Makten labs resurss.

Un tagad jautājums na zasipku. Kur atrodas Tobago un Trinidada? Pirmā atbilde, kura ienāk prātā (pat, ja padomājot ilgāk šķiet, ka kļūdaties, mani interesē tieši pirmā atbilde).

Un Jamaika? (Arī tikai pirmais, kas ienāk prātā)

Ja godīgi, uzzinot to, ka teju vai visi cilvēki, kuriem šis jautājums brīvdienās tikai uzdots, vai nu bez gala minstinājās, vai arīdzan atbildēja nepareizi, biju šokēts (maigi sakot).

Negaidīti patika... DVD labu laiku atradās pie attiecīgā atskaņotāja ne gluži atvērtā formātā. Nekādi nespējām saņemties veltīt 128 minūtes šai filmai ar Tomu Henksu (Henku?), jo iepriekšējais viņa darbs The Ladykillers tika izslēgts desmit minūtes pēc tā sākuma. Nenoliegšu, ka vecenīšu slepkavas varētu noskatīties kinoteātrī un pat gūt zināmu baudu. Taču mājās kaut kā pietrūka iespēju 110% no savas uzmanības veltīt ne pārāk saprotamajai runai...

Bet tagad atpakaļ pie The Terminal. Sākt ar rezumējumu? Diktiņ patika. Retrospektīvi atskatoties, nav ne mazākās nojausmas, vai kāds cits bez Toma Henksa spētu ko tādu notēlot. Varbūt Nikolsons? :)

Dikti sirsnīga un mīļa filmiņa. Ja godīgi, tiešām negaidīti skatāma. Brīžiem smiekli līdz asarām, brīžiem paliek skumji par sižeta pavērsienu. Lai arī 95% no filmas var paredzēt uz priekšu.

Emocijas dalītas. Iedomās jāpaspiež Spīlbergam un viņa komandai, jo no šitik necila fakta izveidot kaut ko šitik straightforward un ziemassvētku garā ir jāprot.

Mazliet kaitināja lielais mūvīmisteiksdotkom cienīgu kļūdu skaits (kaut vai tas, ka culvēks, kurš runā un saprot bulgāru valodā mācās angliski, izmantojot krievu valodā rakstītus bukletus par ASV).

Mazliet panaiva filmiņa ar labajiem, ļaunajiem, pašuzupurēšanos, tēzi par dzimtenes mīlestību, likumu nepilnību, apnikumu, mērķi un ko-darīt-pēc-tam, bet protams, ka tas nav viss. Nekas paliekošs, bet patika ir tieši tas, ko pēc filmas var pateikt.

Četri veseli un divas trešdaļas lācīša. Toms Henks atsevišķi nopelna visus piecus pekaiņus.

Reiz jums devu kādas mazzināmas grupiņas daiļo dziesmiņu Streets (nē, runa nav par britu hiphoperiem). Tad nu iedošu arī tajā laikā manās pleilistēs cirkulējušo otro dziesmiņu Hey, mister.

Dotajā brīdī nespēju izlemt - albumu iegādāt, vai nē.