Viedoklis par MSN jauno izskatu un dažām ar to saistītām lietām. Es arī uzskatu, ka neba nu viss ir tik slikti. Frāzē solis pareizajā virzienā uzsvars ir jāliek uz virizienu, nevis soļa lielumu.

Jau labu laiku instalēju un meklēju dažādus linuksus, lai pārbaudītu iespēju darbā migrēt uz šo opsistēmu.

Tās manis lietotās programmatūras nepieejamība citās opsistēmās tika uz laiku aizmirsta, koncentrējot savu uzmanību uz dažiem ne mazāk svarīgiem aspektiem. Pirmais - viegla uzinstalēšana. Otrais - pēc iespējas labāks dažādu dzlžu atbalsts. Trešais - spēja apmierināt manas vajadzības pēc lietošanas ērtuma un tamlīdzīgām lietām.

Līdz šai pat dienai viss manī radīja kolosālāko vilšanos. Pēdējais RedHats (un arī Fedora), Gentoo, Vidalinux, un vēl daži.

Un tad es pamēģināju Suse. O jā. Uz tā arī tagad sēžu un ņemos (mācos).

Lai vairāk vai mazāk objektīvi spētu komentēt savus iespaidus (un lai tie vispār nogruntētos), nāksies pagaidīg. Palietāšu šo distributīvu kādu laiku un tad jau skatīsies, ko rakstīt.

Starp citu, man makten patīk Dienvidāfrikas promotējošie rullīši pa National Geographic Channel. Daile.

Ar domu - klipi tiek rādīti pa TV :)

Doom galda spēles versijā. Interesanti, cik jamie ir samaksājuši par licenci? :)

Elfz (sc) pasvieda linkuci par mežonīgās vētras radītajiem postījumiem Zviedrijā. Viena vienīga traģēdija...

Varat pasmelties no šiem skrīnšotiem. Jautājums, par kuru pats pastiprināti pēdējā laikā aizdomājos - web aplikāciju lietotāju interfeisi. Tā vairs nav lapa. Un vēl nav aplikācija tajā izpratnē.

Skatoties LNT raidījumu "Nedēļa", kurā šodien bija sižets par draugiemelvē, sāku domāt - kāpēc man rodas antipātijas pret šādu PR. Parasta latviešu skaudība? Vai arī neizpratne, kā var reklamēt projektu, kurš tik nenormāli bremzē. Vai arī vispārēja neizpratne par to, kas tad tur notiek.

Tiešām, man ir grūti saprast, ko tur var darīt. Nēnu - ikdienā. Ko tur var pasākt? Sūtīt semivēstules vienam otram? Meklēt bez piepūles iegūstamas tīnītes? Izlikties par Andri Šķēli? Dikti neērti forumi un domubiedru sadaļa?

I really don't get it. Un līdz ar to man šķiet, ka vairāk vai mazāk drīzumā varētu rasties pašpietiekamība. Visi cilvēki būs viens otru saaicinājuši, apmainījušies ar laipnībām un viss. Tā teikt, pirmais vilnis būs beidzies. Un vai pietiks spēka izvilkt līdz devītajam?

A moš tomēr parasta latviešu skaudība...

The Day After Tomorrow. Stiprs vējš, Ženēvas ezers un dikts aukstums. Rezultāts ir baigs.

Radio. Paliks ieslēgts nenoteiktu laiku. Līdz rītam/parītam? Skan tur pilnīgs randoms.

Interesants un simpātisks risinājums, bet, diemžēl, centralizēts katalogs, nespēja ielādēt OPML (vai kādā citā veidā eksportētu fīdu sarakstu). Pirmo divu minūšu iespaids. Bet integrācija ar IE vai FF ir gaumīga.

Starp citu. Sakarā ar to, ka tagad tīmekli lietoju ij no darba, ij no mājām, sāku izvērtēt iespēju sadraudzēties ar Bloglines. Vīlos. Man šķiet, ka šādam servisam jābūt būtu innovatīvam. Iespējams, ka esmu izlutināts ar visādiem gmailiem, kā arī dažiem iekšējas lietošanas web-risinājumiem. No tīmeklī brīvi pieejama agregatora es tomēr sagaidu kaut ko vairāk, nekā man sniedz Bloglines.

Nevēlos neko solīt, bet esmu spēris dažus izpētes līmeņa soļus savas problēmas risinājuma meklējumos. Ir vēl daudz neskaidrību, bet koncepts vairāk vai mazāk ir skaidrs. Kā saka Krauze - Nepārslēdziet kanālu! Mēs ar jums tiksimies jau pēc nedēļas.

Spļin - Pil, kuril.

Šī piektdiena sastāv mierīga un pašpiepildīta. Atļaujos aizmirst itin visu, kas ikdienā liek raukt pieri grumbās.

Uzgriežam mūziku tā, lai to var dzirdēt vannas istabā, pielaižam vannu ar ūdeni, ieducinām ūdenī vienu no Stendera ziepju fabrikas ražotajām ziepjbumbām, iekāpjam tur paši. Paņemam grāmatu un tikko no leckapja izņemtu Užavas alus pudeli. Un ļaujamies.

Jā, tas ir fakts. Esmu par slinku, lai bieži ietu vannā. Bet varbūt man vienkārši zemapziņā ir vēlme šo Vannāiešanu padarīt par Notikumu. Izbaudīt aš līdz slēptākajām baudas centru dzīlēm. Ikdienā man ir duša.

Arī grāmata, lai arī ikdienā līdzi esošajā somā vismaz vienu var atrast, tiek atvērta par nožēlu reti.

Izkāpjot no vannas, mani ir pārņēmusi vispārēja atbrīvotība. It īpaši, priekšplānā izkārtojot to, kas dzīvē ir panākts no tā, ko dzīvē esi vēlējies panākt. Laikam no tiesas biju noilgojies atļauties vienu vakaru veltīt pilnīgā sev un savai labsajūtai.

Iedzert vienu, divus alus. Apēst to, ko neesi ēdis kopš piecu gadu vecuma, vasarā mitinoties pie vecmammas Iecavā. Klausīties mūziku, kura rada tīri vai fizisku labsajūtu. Apjaust to, ka nekur nav vairs jāskrien, nekas vairs nav jāsteidz padarīt. Vismaz ne šodien.

Dīvaini. Lai arī mācas virsū miegs, ar gandarījumu ļaujos vēl šai pašbrūvētajai labsajūtai. Miegs pagaidīs. Nekur neaizmuks.

Tik tiešām. Biju noilgojies pabūt viens, relaksēties un reanimēt spēju būt ar sevi. Pie kam, nav būtiski, ka rīt būs jauna diena. Es būšu sev pierādījis, ka vēl protu novērtēt to mazumiņu, par kuru ikdienā biju jau aizmirsis atcerēties...

Visā Latvijas teritorijā snieg un bezatbildīgie dienesti kaisa ceļus.

Kā Jums patīk šādas saites - index.php?~=lv&|=1&^=4&:=1106656946? Cik samaitātai jābūt ir fantāzijai, lai kaut ko tādu vispār iedomātos :) Un tai lapā visas tās saitītes tādas...

Vēl ir aviotravel.lv. Un vēl kaudzīte.

Viens solis ir uz clean URI's, bet otrs uz to pašui veco labo obfuskāciju :)

• Neklikšķini uz zilā E!


• Apple reklāmu archivs


• Netīšām uzklikšķinot Google meklēšanas rezultātu logā uz viena no meklēšanas vārdiem, nonācu teitan. Grāmatzīmēs.

Sāku izjust to, ka Bloglines nav ērtas. Laikam Gmails un vēl šādi tādi labi interfeisi mani ir izlutinājuši. Pagaidām turpinu lasīt visu sindicēto informācijas kaudzi iekš Feeddemon, iebāžoties darba datorā. Kas būs vēlāk, redzēs :)

Internationalized Resource Identifiers. RFC galaversija. Gaidām uz atbalstu softā.