Atpakaļ uz pirmo lapu

laacz » 2005 » 14. Jūnijs

Takši

14:47 @ 2005-06-14 = 12 blabla  

Nesen piefiksēju, ka pa Rīgu braukā taksometri ar šiltītēm taksi vl. Tieši vl, nevis lv.

Autocomplete

13:09 @ 2005-06-14 = 40 blabla  

Teju visi pārlūki piedāvā makten ērtu iespēju, kura saucās auto complete form fields. Tas nozīmē, ka, ja Tu kādā lapā esi aizpildījis kādu lauku, tad nākamajā reizē, kad Tu ieradīsies tajā lapā un mēģināsi aizpildīt to pašu lauku, pārlūks piedāvās arīdzan izvēlēties no jau iepriekš ievadītajām vērtībām.

Šoreiz nerunāsim par to, ka dažiem šī fīča šķiet ērta, bet citiem pilnīgi nevajadzīga. Šoreiz minēšu, kā apiet kādu sliktu blakusefektu.

Ja datoru ar vienu un to pašu lietotāju lieto vairāki cilvēki (teiksim, Interneta kafejnīcās), tad šī iespēja kļūst par potenciālu drošības un privātuma caurumu. Visi var redzēt (pie nosacījuma, ka iespēja pārlūkā nav atslēgta) to, ko citi ir vadījuši iekšā, teiksim, kā saņēmēja e–pasta adresi webmailā.

Viens risinājums (kuru saprot kā IE, tā Mozilla) ir pievienot attiecīgajiem laukiem autocomplete="off". Bet tas nav valīdi. Protams, ja validitāte ir pie kājas, tad var iztikt. Bet ja nav?

Var to visu darīt ar JavaScript, kurš šo atribūtu pievieno elementam dinamiski, zimantojot DOM. Tas būs valīdi.

Bet, man, savukārt, ir vēlme tomēr darbā, kur es viens pats izmantoju savu datoru, šo autocomplete iespēju izmantot.

Tā kā lielākoties izmantoju šo iespēju lapās, kurās esmu autorizēts lietotājs, tad atrisināt problēmu var ar vienkāršu, bet efektīvu metodi. Nosaukt ievades laukus nevis, teiksim, phone, bet gan phone_1234, kur 1234 ir kāds katram lietotājam unikāla simbolu virkne.

Protams, šāds paņēmiens mazliet sarežģī datu apstrādi, bet ieguvums ir visnotaļ būtisks.

Nu, un protams, preferencēs ieliekam ķekškastītes izskata opciju — izmantot automātisko formu lauku aizpildes padomdevēju <g>, kura, kad ieķeksēta, aktivizēs uz katru lapas ielādi iepriekšminēto javaskriptu.

MySQL rezerves kopija

10:14 @ 2005-06-14 = 14 blabla  

Reiz arī Tev pienāks tā diena, kad MySQL rezerves kopijas izveide aizņems ilgu laiku, jo datubāžu un tabulu apjomi būs pieauguši. Un tad Tu sapratīsi, ka mysqldump, mysqlsnapshot u.c. aizņem pārāk ilgu laiku. Un arī datu failu kopēšana vairs nav drošs pasākums. Apstādināt serveri uz šo laiku arī nav prāta darbs.

Tad nu nāk talkā risinājums, kurš manām vajadzībām (DB apjoms jau sen ir mērāms gigabaitos un sistēmai nav pieļaujams downtime) ir kā radīts.

Jums taču ir backup serveris, ne? Ja nav, tad iegādājiet. Noderēs.

Uz tā uzlieciet MySQL. Nokonfigurējiet backupojamo serveri, kā replikācijas māsteri. Tas darās ar vienu–divām rindiņām iekš my.cnf. Uz backup servera esošu MySQL, savukārt, nokonfigurējiet kā replikācijas sleivu.

Un tad jau jūs varat veidot snapšotus, pilnos datubāzes dampus un citas štelles, izmantojot kā izejas materiālu informāciju, kura ir sleivā.

Pie kam, problēmu (atteices:) gadījumā ir iespējams ātri nokonfigurēt sleivu par māsteru.

Sākot ar MySQL 4.1 4.0 uz sleiva var palaist komandu LOAD DATA FROM MASTER. Tas tad, ja ir labs savienojums starp abiem serveriem un ir pieņemami read locki uz visām datubāžu tabulām. Pretējā gadījumā, kā jau minēju — jātaisa snapshoti. Tie arī ģenerēs read lockus, bet darīs to uz īsāku laika brīdi.

Papildināts. Gan LOAD DATA FROM MASTER, gan mysqlsnapshot ir problēmas, ja pirmajā reizē replicējamo datu ir daudz. Abās reizēs pārāk dikti nolokojas viss serveris. Mēģināsim vēlreiz vakarā.

P.S. Sorry. Viens ir vedējserveris, bet otrs — sekotājserveris. Un ir pilnās datubāžu izmetes, nevis dumpi. Un momentuzņēmumi, nevis snapshoti. Un dublējumi (dublējumserveri), nevis rezerves kopijas, vai backupi.

 

Valid CSS! Valid XHTML 1.0 Transitional! Valid RSS! Valid Atom!
Tātad tā. Kopīraita notice. Viss materiāls, kas atrodams šajā saitā nedrīkst tikt izplatīts, kopēts, jebkādi citādi reproducēts vai izmantots bez manas (laacz) rakstiskas atļaujas. šīs tiesības man laipni piedāvā Autortiesību Likums.
Jebkura informācija, kuru kāds labprātīgi publicē šajā saitā (piemēram, komentāri), pieder tās autoram. Taču, ievietojot infromāciju šajā saitā, tās autors sniedz saita īpašniekam tiesības to daļēji vai pilnā apjomā lietot, izplatīt, reproducēt, modificēt, adaptēt, publicēt, tulkot, publiski demonstrēt. Saita īpašnieks ir tiesīgs jebkuru komentāru jebkurā brīdī dzēst, vai modificēt.
© 1996 — 2025 laacz. Visas tiesības… nu jūs jau zināt, kur.
Spēcināts ar SPP (S Pivom Potjaņet) v2.0b (code name Marasmus)
Hostingu laipni piedāvā DEAC.

laacz blog activity

Top.LV

 

Lapa izlīdusi no servera dzīlēm 0.02891 sekundē(s)