1 Qued @ 20:36 (2005. gada 01. maijs)

Incanti. Diezgan smuki.
Jautājums tikai — vai attēlojums slejās ir to vērts? Kas tas ir — usability vai tikai nodeva laikraksta vēsturiskajai izcelsmei (no drukāta medija)?

2 laacz @ 20:43 (2005. gada 01. maijs)

Qued: Man šķiet, ka tas ir kompromiss starp lasāmību un preses slejiskumu. Jo teksts ir lasāms tad, kad jamais ir ne pārāk platā slejā. T.i. — dotajā gadījumā uzsvars ir nevis uz usability, bet gan uz readability :)

3 whatever @ 22:04 (2005. gada 01. maijs)

Gaumīgi jau izskatās, tas tiesa; bet lasāmība gan tāda nekāda, saplūst tās visas 3 slejas vienā :(

4 Lupus @ 22:11 (2005. gada 01. maijs)

Vispār doma kā māja — ļauj izmantot visu ekrāna platumu nedomājot par nepieciešamību kontrolēt slejas platumu. Vienīgais mīnuss — grūtāk ar acīm pārskriet un žigli novērtēt materiālu.

5 Qued @ 22:31 (2005. gada 01. maijs)

laacz — jaa, to biju lasījis, ka platāku tekstu grūtāk lasīt; bet šite slejas jau velk uz pārāk šaurām.

6 fxz @ 10:33 (2005. gada 02. maijs)

" tas, kā tiek dalīts pats raksts tiek dalīts kolonnās""

kaut kas te nav :)

7 Arturs @ 12:03 (2005. gada 02. maijs)

Ir viena būtiska atšķirība no drukātām avīzēm, kas šeit nav ņemta vērā: vārdu pārnešana nākamajā rindā. Avīzēs slejas tomēr ir izlīdzinātas un līdz ar to kaut kā glītāk izskatās. Iespējams, ka tas atstāj iespaidu arī uz lasāmību.

8 laacz @ 12:06 (2005. gada 02. maijs)

Arturs: ja tu domā text–align: justify;, tad Tu maldies. WEB'ā šāds teksts lielākajā vairumā gadījumu ir nelasāms, jo nav kur piesiet acis. Uz papīra lasot ir savādāk.

9 Arturs @ 12:09 (2005. gada 02. maijs)

laacz: vot tieši to es nedomāju. Vai tad avīzēs ir justify lietots? Avīžu slejās izlīdzināšana tiek panākta dalot vārdus daļās un pārnesot vienu vārda daļu jaunā rindā. Tas, manuprāt, ir labs risinājums un ietekmē lasāmību tikai pozitīvi.

10 laacz @ 12:17 (2005. gada 02. maijs)

Arturs: Avīžu maketēšanā tiek ņemts vērā nejau izlīdzinājums (salīdzini kādu žūksnīšu žurnālu un/vai avīžu). Kaut vai tik vienkārša lieta, kā fakts, ka nevienai slejai augšējā rinda nekad nebūs paragrāfa pēdējā. A dalīšana zilbēs ja nemaldos, WEB'ā ir klupšanas akmens un par to vēl aizvien strīdās — kā labāk un vai vispār vajag :)

11 Mr.SergE @ 12:35 (2005. gada 02. maijs)

Hmm. Nu nav jau nemaz tik liels klupšanas akmens. Reāli to var panākt ar pavisam vienkāršu skriptiņu. Varbūt es maldos, tad palabojiet. Man vairāk sajēga ir no avīžu dizaina un mazāk no web–tehnoloģijām, tāpēc arī sākšu no pirmajām:
principā, lai sadalītu zilbēs, tiek lietots skripts (piemēram, Tildes), kas saliek 'pareizajās' vietās neredzamo domuzīmi. Un pēc tam maketējot, lietojot gan justify gan left/right, ja vārds ir par garu, tas sadalās šajā vietā un tad viņam klāt parādās 'neredzamā' domuzīme.
Webā kaut kas līdzīgs ir neredzamais tukšuma simbols. Un tad tik atliek ar kādu javascript gadījumā, ja vārds sadalījās, piemontēt klāt domuzīmi un viss ir kedā.
Vēlreiz saku, ka tā man tikai tāda doma, varbūt tehniski tas nav nemaz iespējams — piemontēt to domuzīmi, bet sadalīt toč var.

12 laacz @ 12:37 (2005. gada 02. maijs)

Es riskēju izklausīties pēc pilnīga idiota, bet kas ir "neredzamais tukšuma simbols"?

13 Arturs @ 16:27 (2005. gada 02. maijs)

Mr.SergE: atļaušos būt skeptisks — vai tiešām vārdu dalīšana ir tik vienkārša padarīšana? Man liekas, ka 99% gadījumos dators varbūt arī saprot, kur ielikt neredzamo domuzīmi, bet pēc Mērfija likuma droši vien parasti trāpās tas atlikušais 1% gadījumu. Vai srkiptiski nevarētu rasties kaut kas sekojošs: "Jānītis plkst. 9:00 iei–et mājas kāpņu telpā"?

14 Mr.SergE @ 20:20 (2005. gada 02. maijs)

Arturs: Nu es jau nesaku, ka tiek 100% labi sadalīts. Ir kādi ~20 vārdi, ko esmu jau iegaumējis, ka Tildes zilbjdalis pareizi nedala, bet kopsummā ir ok… Bet ne jau par to ir runa, runa ir par pašu principu — tā nav nekāda zobusāpe, izdarīt to var.