Runājot par smēķēšanas aizliegumiem un to neizbēgamo visuresamību tuvākā vai tālākā nākotnē, cilvēki gribot negribot ir spiesti meklēt risinājumus. Viens no tādiem ir triviāls bez gala — atmetiens. Otrs — smēķēt, kamēr citi neredz un tur, kur mēs to varam komfortabli darīt.
The smoking freedom of yesterday with the smoking technology of tomorrow
Bet nu mums ir laime un prieks mājās — nikosfēra mums palīdzēs. Cīga zobos, galva iekšā un sēžam kabinetā. Pīpējot, tā teikt.
Vienkāršs, bet gana ideāls pies, manuprāt… Negribās domāt, kā pēc tam smaržo mati :)
Par prieku apkārtējiem, protams. Un, ja smēķētāji ir vairāki, kabinets izskatās toč toč kā no Staņislava Lema sapņiem.
P.S. Starp citu. Esmu novērojis, ka teju vai jebkurš cilvēks (arī es) smēķē mazāk, ja apstākļi to apgrūtina (piem., diskomforts). Tas ir fakts. Līdz ar to, smēķēšanas ierobežošanu sabiedriskās kārtības noteikumu līmenī var saprast.
1 tuutinjsh @ 08:36 (2004. gada 23. aprīlis)
A kas ja cīga izkrīt, a kas ja deguns baigi sāk niezēt … traki vispār jau. Vienīgais varētu ar to uzparikti doties uz kādu masku balli …
2 Juris @ 09:23 (2004. gada 23. aprīlis)
he he — sviests p–ilniigs. kaa pelnus nokratiit ? tajaa reklaamaa tam vienam keksam iedod alinju rokaas. vish tipa saskandina ar paareejiem, bet taalaak jau neraada, a kas taalaak ? :) neko jau nevar ar to alinju izdariit. tie duumi, kas tajaa sfeeraa taksh kozh aciis ar nemeeraa.
3 Darkz @ 10:05 (2004. gada 23. aprīlis)
tuutinjsh: a tur imo tie dūmi tā izkož smadzeni, ka tu nemaz nejūti, ka tev cigarete kaklu svilina.
4 hmm @ 12:41 (2004. gada 23. aprīlis)
vispār jau es atbalstītu ar visām 4ām (patiesībā sen jau šādu ideju biju iedomājis) .. pasākuma moto "nevar taču smēķētājam liegt iespēju izjust nesmēķētāja sajūtas" ;)