Protams, ka kodiens bija ņeobjatnijs. Darba dienā. Bet pāris frāzes atmiņā palikušas.
Viļņas tirgu tagad saucot par brīvdabas tirdzniecības muzeju.
Kāds vīrietis ar palielu riepu (vēderu) regulāri attaisnojas — tas nekas; zato manam mazajam draudziņam vienmēr jumts virs galvas.
Un visbeidzot gadījums, kurš tīri teorētiski nav smieklīgs. Taču tas nenozīmē, ka nevar pasmieties. Īsumā — kādā kompānijā, kā gadījās, kā ne, logu mazgātājs vēlajā pievakares darbā kādā kabinetā neveikli uz zemes nolidina datoru. Viņš to nolika vietā, taču nākamajā rītā tas tika momentāni pamanīts. Kāpēc? Nē, ne tāpēc, ka keiss būtu ieskrāpēts, sabuktēts, vai kā citādi redzami defektēts. Tas vienkārši atpakaļ nolikts tas bija ar kājām gaisā…
P.S. Nu esmu personīgi pazīstams ar PecisK. Tas priecē.
