Aizvakar un vakar kopskaitā mājās tika noobzervētas divas filmas uz DVD.
Daddy Day Care (IMDB). Edijs Mērfijs kā vienmēr aktierspēles ziņā ne ar ko jaunu neizceļas — labs komēdiju aktieris ir un paliek labs komēdiju aktieris. Mīļa, brīžiem tiešām jautra un smieklīga filmiņa, taču diemžēl palika kaut kāds nepabeigtības iespaids. Trīs ar pusīti lācīši no pieciem.
Tears of the Sun (IMDB). Viens no man visvairāk tīkošajiem vīriešu kārtas aktieriem savā kategorijā Brūss Viliss vecumdienās ir nolēmis paskraidīt pa džungļiem, pastrīdēties ar priekšniecību, kļūt par cilvēku, pašaudīties un pa vidum izglābt apmēram sešdesmit nāvei nolemtus āfrikāņus, vienu rojālās ģimenes atvasi un Moniku Beluči.
Vjetnamas tipa filma ar mērķi parādīt to, cik slikti iet Āfrikā. Ja godīgi, tad iespaids ir izplūdis, jo asiņaino vietēju partizānu izdarību skati, kaujas ainas un dokumentāli ikdienas dzīves skati, kā arī grandiozi iedomātais fināls tika sadalīti kaut kādās mazliet nepareizās proporcijās. Četri lācīši no pieciem tikai pateicoties makinf of'am, kurā tika uzzināts, ka visi āfrikāņu bēgļi, kuri filmējušies lentē ir reāli to visu arī piedzīvojuši, pirms aizbēgt uz laimīgajām Amerikas Savienotajām Valstīm. Izrādās, ka daļai no viņiem filmā redzamās asaras ir neviltotas — tās radīja šaušana, degošais ciemats un Āfrikai līdzīgās vietas izvēle.
