19. gadsimta (18xx) sākumā Čārlzs Bebidžs (Charles Babbage) izgudroja pirmo mehānisko uzparikti, ar kuru varēja automātiski aprēķināt un izdrukāt logaritmisko un trigonometrisko funkciju rezultātu tabulas. Tas bija nepieciešams tālab, ka tolaik šo monstrālo aprēķinu darbu veica kaudzes ar matemātiķiem. Un vēl viena interesanta štelle ir tāda, ka šos cilvēkus dēvēja par kompjūteriem (computers) ;)

Nezinu, kā tagad, bet manā laikā skolā vēl tika lietota tāda paplāna grāmata, kurā bija šādas tabulas iekšiņā.

Neapšaubāmi, bēdīgākais moments ir tāds, ka šo aparātu, tā arī līdz galam nepabeidza, jo talantīgo izgudrotāju un matemātiķi pārņēma citas, sarežģītākas mašīnas izveides ideja, kuru viņš nosauca par Analytic engine. Kā arī, parastā problēma — finansējuma trūkums :)

Jautri, ka pirmo reizi šo mašīnu izveidoja gandrīz divsimts gadus pēc tās izgudrošanas — pagājušā gadsimta (19xx!) deviņdesmito gadu sākumā. To paveica Londonas zinātnes muzeja dabinieki, sekojot Bebidža kunga rasējumiem un uzmetumiem. Precizitāte, ar kādu tika veikti aprēķini, ir lielāka nekā kalkulatoram — 31 zīme.

Šis tad arī varētu tapt saukts par pirmo datoru. Tajā tika izmantoti perfokaršu analogi, lai pateiktu, ko dotajā brīdī mašīnai ir jāaprēķina.

Starp citu, attēlā redzama ļoti, ļoti maza daļa no šīs mašīnas.