Šī dziesma man aizvien vēl ir viena no mīļākajām. HVZ, kāpēc.

Skaņa un vārdi.

Kaut kad iznāca paskatīties talantu fabrikas lielo koncertu. Tā kā ir noticis tas, kas bija gaidāms — cilvēki sāk balsot par simpātijām, nevis par sniegumu koncertā (tas jau vien norāda, ka šovs ir mazliet par garu), tad nemaz i neesmu vīlies balsošanas rezultātos. Tie mani neinteresē, jo neatspoguļo reālo situāciju.

Un šo te es tagad rakstu, jo gauži labs (man no tiesas patika) bija Zix'a nodziedājums. Par to es biju stāvā sajūsmā. Smuki smuki smuki. Flame ar RATM, diemžēl, palaidu garām :/ Esmu runājis.

Beerbitch

Good artists copy, great artists steal

/Pablo Picasso/

Umm?

Webby awards 2003. Ja godīgi, esmu mazliet vīlies šī gada awardos…

Smejmoon iestūma man meilā linku uz kaut ko neaprakstāmu par blogiem.

Ceturtdien mana filmu banka papildinājās ar vēl vienu tiešām smieklīgu filmu — „How to Lose a Guy in 10 Days”.

Kad es saku 'tiešām smieklīga', es tieši to arī domāju. No sākuma, izejot no k/t, man tā vien gribējās teikt (un, ja būt pavisam godīgam, arī pāris reizes pateicu), ka „Two Weeks Notice” bija labāka. Tagad pats sev situ pa pirkstiem un saku 'buļļkaka'.

Sestdienas vakars no plkst. 18:00 līdz 20:20 tika pavadīts Dailes teātra Lielajā zālē, vērojot izrādi–farsu „Ķersim ķertos”.

Neesmu nekāds teātra speciālists (savā mūžā iraidu apmeklējis tikai kādas 3–4 teātra izrādes). Viss, ko varu pateikt pēc noskatīšanās, ir patika/nepatika stilā.

Patika. Pēc tam, kad pirmajā cēlienā biju gandrīz jau aizmidzis, otrais kompensēja pirmā trūkumus. Tiesa, tieši tāpat, kā Junda, arī es nebiju gatavojies ne uz ko TĀDU (neprasiet 'KĀDU' — tas ir jāredz:).

Domu uzplaiksnījumi. Nepierasti bija uz skatuves redzēt vienā brīdī pat gandrīz pilnīgi kailas sievietes. Pārsteidzoši bija nosecināt, ka Mirdzai Martinsonei, neskatoties uz pietiekamiem gadiem, ir ellīgi laba figūra. Šokējošas bija beigas. Visnotaļ lielu cieņu izpelnījās aktieri ne tikai par tēlojumu, bet gan arī par fizisko sagatavotību. Izrādes mūzika izvēlēta atbilstoši, lai arī, atzīšu, vienveidīgi.

Un visam pa virsu — padomju laika garšīgākais dzeramais relikts: piena kokteilis.